ĪSUMĀ:
- No 5,8 miljardiem eiro 2017. gadā tagad projekta kopējās izmaksas aplēstas 23,8 miljardi eiro.
- Ņemot vērā pārāk lielās izmaksas, atbildīgie nolēmuši, ka līdz 2030. gadam īstenos tikai daļu no paredzētā.
- Pirmajā kārtā līdz 2030. gadam plānotā divsliežu ceļa vietā pamatā tiks izbūvēts viensliežu ceļš.
- Tādā veidā plānotās izmaksas sarukšot līdz 15,3 miljardiem eiro, no kuriem Latvijā – 6,4 miljardi eiro.
- Lai piesaistītu trūkstošo finansējumu, visas Baltijas valstis lūko projektam meklēt arī privātos investorus.
- Latvija piesaistīt privātos investorus apsver Rīgas Centrālās stacijas un lidostas stacijas izbūvē.
- Premjere: "Rail Baltica" projekts ir bijis pārāk slepens.
Kopējo izmaksu aplēses augušas vairāk nekā 4 reizes
"Rail Baltica" atbildīgie ir paziņojuši, cik trīs Baltijas valstīs projekts izmaksās. Pieaugums pat ir lielāks nekā četras reizes. No 5,8 miljardiem eiro, kas bija aprēķināti 2017. gadā, tagad lēš, ka tas maksās 23,8 miljardus eiro. Lielākoties izmaksas pieaugušas cenu pieauguma dēļ, taču izveidojies arī izmaksu pārrēķins – atbildīgie pirmdien atzina, ka 2017. gadā bija neprecīzi aprēķinātas projekta izmaksas.
Uzņēmuma "RB Rail" vadītājs Marko Kivila skaidroja: "Lielā daļā izmaksu pieaugums ir bijis dabiskā progresijā pamatots ar jaunajiem datiem, kas kļuva pieejami, un apjoma palielināšanos. Bet arī milzīga daļa no projekta izmaksu pieauguma ir saistīta ar hiperinflāciju, ko mēs redzējām Baltijas valstīs aizvadītajos divos gados, īpaši pēc kovida."
Ņemot vērā pārāk lielās izmaksas, atbildīgie nolēmuši, ka līdz 2030. gadam īstenos tikai daļu no paredzētā, primāri izveidojot ātrgaitas līnijas koridoru starp Polijas robežu un Tallinu.
Lai samazinātu būvniecības izmaksas, pirmajā kārtā plānotā divsliežu ceļa vietā pamatā tiks izbūvēts viensliežu ceļš,
taču visa saistītā infrastruktūra, uzbērumi, satiksmes pārvadi un tilti tiks būvēti diviem sliežu ceļiem, tādējādi saglabājot iespēju nākotnē paplašināt infrastruktūras jaudu. Plānots izveidot arī mazāk reģionālo staciju.
Tādā veidā plānotās izmaksas sarukšot līdz 15,3 miljardiem eiro, no kuriem Latvijā – 6,4 miljardi eiro. Tas tik un tā būs vismaz trīs reizes vairāk, nekā lēsts 2017. gadā.
Jāatgādina, ka 85% izmaksu sedz Eiropas Savienība, bet pārējā daļa jāsedz valstij.
Trūkstošo finansējumu varētu piesaistīt arī caur privātajiem investoriem
Ņemot vērā izmaksu pieaugumu, visās iesaistītajās valstīs tiek meklēti risinājumi, tajā skaitā alternatīva finansējuma piesaiste. Par kritiskāko posmu visām Baltijas valstīm tiek prognozēts laika posms no 2026. līdz 2028. gadam. Pašlaik tiek izmantoti līdzekļi, kas bija paredzēti 2014. gadā. Finansējums tiek gaidīts ne vien no Eiropas Savienības, kur daļa lēmumu vēl ir jāgaida, bet arī no visu Baltijas valstu valdībām, kā arī privātajiem investoriem. Privātos investorus varētu interesēt kravu pārkraušanas termināļi un atsevišķo staciju projekti.
Kā piesaistīt tik daudz naudas, stāstīja uzņēmuma "RB Rail" vadītājs: "Mēs uzskatām, ka perspektīvas ir pozitīvas. Domājam, ka atbalsts no Eiropas Savienības būs tāds pats kā iepriekšējos finanšu periodos. Tātad varētu pieņemt, ka turpmāk būs pieejams vismaz tāds pats atbalsts. Tomēr joprojām ievērojama summa būtu jāsedz no papildu finansējuma avotiem. Mēs meklējam avotus, kas ir, piemēram, valdības aizdevumi, aizdevumi no tiem, kas līnijas pārvaldīs. Atsevišķus projekta posmus plānojam īstenot ar publisko un privāto partnerību."
Latvija piesaistīt privātos investorus apsver Rīgas Centrālās stacijas un lidostas stacijas izbūvē – tā teica projekta ieviesējs Latvijā "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
"Eiropas Dzelzceļa līniju" vadītājs Ēriks Diļevs norādīja: "Visas Baltijas valstis kustas vienā ātrumā. Bet skatoties progresu katrā Baltijas valstī, [darbs notiek] tiešā sasaistē ar likumdošanu. Ja, piemēram, Lietuvā un Igaunijā būvdarbus var uzsākt ātrāk, teiksim, pēc būvprojektu pamatrisinājuma izstrādes fāzes, tad Latvijā mums ir pilnībā jāpabeidz būvprojekts līdz gala detalizācijai, jāsaņem visi atzinumi un tikai tad mēs varam uzsākt būvdarbus. Līdzko mums būs gala būvprojekts pilnā apmērā, tā mēs viņus dodam būvniekam, un Latvijā šis progress būs krietni lielāks. Lietuva un Igaunija pamattrasi sadrumstalojuši sīkāk. [Viņi] Iet pa gabaliņiem. Tā bija viņu stratēģija. Līdz ar to es domāju, ka šī gada beigās, nākamā gada sākumā mēs redzēsim, ka latvieši krietni aizies priekšā."
Paredzams, ka "Rail Baltica" ilgtermiņa ieguvumi pārsniegs izdevumus – izmaksu un ieguvumu analīze liecina, ka projekta tiešais neto ieguvums būs 6,6 miljardi eiro.
Dzelzceļa līnijai savienojot Baltijas valstu dzelzceļa līnijas ar pārējo Eiropu, "Rail Baltica" sniegs ne vien ekonomiskos ieguvumus, piemēram, veidojot jaunas tirdzniecības ķēdes ar Eiropu, bet arī drošības aspektus, proti, militāro mobilitāti, analizēja kompānija "Boston Consulting Group". "Rail Baltica" plānots arī kā nozīmīgs savienojums Ukrainas atjaunošanā.
Premjere: "Rail Baltica" projekts ir bijis pārāk slepens
Par "Rail Baltica" projekta īstenošanu ir daudz neatbildētu jautājumu arī premjerei Evikai Siliņai ("Jaunā Vienotība"), kura pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes pauda, ka projekts ir bijis pārāk slepens, pat Ministru kabinets neesot bijis informēts.
Tāpat arī premjere pauda, ka neesot ticības, ka projekts bijis gana labi pārraudzīts gan no Satiksmes ministrijas, gan Ministru kabineta puses. Tāpēc pirms tiks lemts par finansēšanas modeļiem vispirms jārod skaidrība par padarīto un to, kas ir jāapmaksā un kas nav.
"Uz mūsu galda un mana galda ir ļoti daudz vēsturisko lēmumu un man arī interesē, kā tas varēja būt, kā man teica Valsts kontrole, – kaut kādā stadijā lēmumi ir pašpieņēmušies. Es nevēlos būt kā rēķinu organizācija, kurai var iesniegt visu to, kas ir uzbūvēts. Es vēlos skaidru pārliecību, ka, ja mēs par to maksājam, tad Ministru kabinets var uzņemties atbildību par to, nevis, ka kāds ir izdomājis būvēt nesaskaņojot ar Ministru kabinetu," atzīmēja Siliņa.
KONTEKSTS:
Valdība šonedēļ skatīs ziņojumu par dzelzceļa infrastruktūras projekta "Rail Baltica" īstenošanu un lems par turpmāko projekta pārvaldību, bet premjerei Evikai Siliņai ("Jaunā Vienotība") pašlaik nav skaidrs, kā varēja rasties miljardiem liels naudas iztrūkums projektam. Tāpēc, "ja nebūs pārliecības, ka viss ir likumīgi, vērsīšos tiesībsargājošajās iestādēs", solīja premjere.
Iepriekš publiskajā telpā vairākkārt izskanēja, ka projekta izmaksas strauji aug; pērn rudenī LTV raidījums "De facto" vēstīja, ka pirms sešiem gadiem "Rail Baltica" Latvijas posma izmaksas bija minētas ap diviem miljardiem eiro, bet nu jau tiek pieļauts, ka tas viss varētu izmaksāt pat četras reizes dārgāk jeb ap astoņiem miljardiem eiro.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Dzelzceļa līnijai "Rail Baltica" jābūt pabeigtai līdz 2030. gadam.
