"Man jau ir bijušas divas sarunas ar Latvijas satiksmes ministru par iespēju Lietuvai iegādāties "airBaltic" akcijas," Skuodis teica žurnālistiem Viļņas lidostā.
Ministrs pauda viedokli, ka gadījumā, ja Lietuva nopirktu "airBaltic" akcijas, daļai aviokompānijas lidmašīnu būtu jābāzējas Lietuvā.
Kā teica Skuodis, pašlaik tiek apspriesti iespējamie darījuma nosacījumi.
"Kā jūs zināt, "airBaltic" gatavojas publiskam piedāvājumam šā gada beigās, tāpēc mēs redzēsim, vai šīs sākotnējās sarunas var iegūt kādu konkrētu formu," piebilda Skuodis.
Lietuvas satiksmes ministrs norādīja, ka "airBaltic" nākotnē varētu kļūt par visu trīs Baltijas valstu aviokompāniju.
Lietuvā ir bijuši vairāki mēģinājumi veidot nacionālo lidsabiedrību, tomēr tie cietuši neveiksmi un pašlaik valstij nav savas nacionālās aviokompānijas.
Lidsabiedrībā "airBaltic" pagaidām nebija gatavi komentēt Lietuvas pausto vēlmi, ziņoja LTV.
Jau ziņots, ka Latvijas satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") gada sākumā prognozēja, ka "airBaltic" akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO), ja process virzīsies sekmīgi, varētu notikt 2024. gada otrajā pusē vai gada beigās.
"airBaltic" ir nolīgusi "STJ Advisors LLP" un "Superia Corporate Finance", kas konsultē plānoto IPO.
"airBaltic" koncerna apgrozījums 2022. gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021. gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes – līdz 54,219 miljoniem eiro.
Savukārt 2023. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā, "airBaltic" koncerna apgrozījums palielinājās par 40,8%, sasniedzot 510,632 miljonus eiro. "airBaltic" pērn deviņos mēnešos strādāja ar 9,122 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" – 2,03%.
KONTEKSTS:
Vairākus gadus izskan iecere par Latvijas aviosabiedrības "airBaltic" akciju kotēšanu biržā, ko varētu sākt ne ātrāk kā 2024. gada vasarā.
"airBaltic" akciju kotēšana biržā būtu nozīmīga, lai valsts atgūtu uzņēmumā ieguldītos nodokļu maksātāju līdzekļus. Atgūstot aviokompānijā ieguldīto, proporcionāli samazinātos arī valsts dalība lidsabiedrībā.
Valsts "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīja 250 miljonus eiro, kompensējot Covid-19 pandēmijā radītos zaudējumus. Valsts kontrole iepriekš secināja: arī pirms Covid-19 pandēmijas "airBaltic" finansiālā neatkarība jeb pašu kapitāla apjoms bijis zems, un tas pēdējos gados arvien samazinājies. Tāpēc revidenti neizslēdza iespēju, ka ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā būtu nepieciešams arī tad, ja pasaule nesaskartos ar Covid-19 pandēmiju.
