Liela teritorija attīstībai – blakus novadā
Blakus Valmieras apvedceļam un dzelzceļam, vietā, kur taps Valmieras Industriālais parks, šobrīd ir klajš 55 hektāru liels laukums. Valmieras novada pašvaldības galvenā projektu vadītāja Maija Zālamane uzsver, ka, domājot par attīstību, bija nepieciešama šāda liela teritorija.
"Ja mēs gribam attīstīt tiešām darbotiesspējīgu industriālo parku, piesaistīt investīcijas Valmieras novadam, radīt jaunas darba vietas ar augsti tehnoloģiskām līnijām un iekārtām, tad nepietiek ar nelielu stūrīti vai vienu ražošanas ēku, vai izremontētu vecu ēku. Te būs daudzi hektāri, pievilktas komunikācijas," stāsta Zālamane.
Šī iecere par jaunu industriālu teritoriju radās pirms desmit gadiem, jo Valmierā vairs tikpat kā nebija piemērotas vietas uzņēmējdarbībai, tāpēc zeme, kā stāsta Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei"), tika nolūkota blakus esošajā Beverīnas novadā.
"Tad sākās šis ilgais ceļš, jo šī bija valsts zeme, atradās citā administratīvā teritorijā, toreiz Beverīnas novadā, gājām soli pa solim, tika mainīta robeža," stāsta Baiks.
Robežu maiņas process nebija viegls, sākas arī Beverīnas novada iedzīvotāju protesti gan pret meža izciršanu, gan arī to, kāda būs rūpnieciskās zonas ietekme.
Taču, tā kā tik mazs novads nespēja piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondus, lielāka daļa iedzīvotāju balsoja par robežu maiņu. Ilgajā procesā sava loma bija arī birokrātijai.
"Ļoti daudz pretestības bijis, arī neizpratnes, sabiedriskās apspriešanas mēs vairākkārt esam izgājuši, jo tie likuma punkti nosaka, ka nav vienreiz, bet ir vairākkārt jāatkārto. Šīs procedūras ir ļoti garas, sarežģītas un laikietilpīgas, lai līdz kaut kam tādam tiktu, bet es domāju, ka šajos apstākļos, kādos mēs esam, šādai industrijas attīstībai būtu jādod zaļā gaisma un maksimāli jāatvieglina visi iespējamie veidi, kā palīdzēt ienākt investoriem un radīt jaunas darbavietas," spriež Baiks.
Bija jau vēl viens izaicinājums – teritorijas izpētē nācās secināt, ka te ir apjomīgs militārais piesārņojums, jo Otrā pasaules kara laikā te bijušas munīciju noliktavas, tika lēsts, ka teritorijā varētu atrasties pat līdz 500 sprādzienbīstami priekšmeti.
"Tikai pēc tam, kad notika militārā piesārņojuma sanācija, varēja sākties zemes darbi. Pašreiz tā labā ziņa ir, ka šī teritorija ir droša no militārā piesārņojuma, tā ka šis darbs vienlaikus ir uzņēmējdarbības attīstībai un vienlaikus mēs likvidējam bīstamību nākamajām paaudzēm," norāda Zālamane.
Industriālā teritorija iecerēta visa reģiona attīstībai
Tagad var jau var sākties darbi infrastruktūras izveidē, šim nolūkam, kā stāsta Jānis Baiks, piešķirts Eiropas Savienības finansējums 20 miljonu eiro apmērā.
"Šī bija speciālā programma visai Latvijai, Valmiera pretendēja, un mēs esam šajā konkursā uzvarējuši. Šai teritorijai tiks pievilkta ūdensapgāde, kanalizācija, elektroapgāde, tātad visi nepieciešamie tīkli, infrastruktūra tiks sagatavota tā, lai pēc tam, iznomājot brīvu zemes gabalu, var atnākt investors, kuram ir šeit interese būvēt savu rūpnīcu," stāsta Baiks.
Valmieras novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Sandis Svarinskis uzsver, ka šī industriālā teritorija nebūs tikai Valmieras, bet arī visa reģiona attīstībai.
"Piesaistot šos līdzekļus, pēc garām sarunām ir panākts, ka šeit ir atbalstīta arī dzelzceļa infrastruktūra, kopējais dzelzceļa infrastruktūras garums būs 3,5 kilometri, un šeit doma ir tāda, ka varētu veidoties arī Vidzemē lielākais preču pārkraušanas, izkraušanas laukums. Šis projekts ir vērienīgs, un šis patiesībā ir valsts nozīmes objekts," pauž Svarinskis.
Tagad galvenais ir investoru piesaiste, kas te vēlētos attīstīt savu uzņēmējdarbību. Darbus infrastruktūras izveidē industriālajā parkā paredzēts pabeigt divu gadu laikā.
