Lai gan jautājums par Beverīnas novada 118 hektārus lielās teritorijas pievienošanu Valmierai Vidzemes industriālā parka izveidei Beverīnas novadā izraisīja asas un ilgas diskusijas, vairākums iedzīvotāju ieceri tomēr atbalstīja. Tas arī bija pamats pašvaldības deputātu pozitīvajam lēmumam.
Pret teritorijas robežu maiņu balsoja Iveta Rambola no vēlētāju apvienības “Kaugurieši”, tā apliecinot uzticību saviem vēlētājiem. Tāpat bažas esot, vai robežu maiņa vispār būs iespējama un vai lielo meža platību varēs transformēt kā industriālo zonu.
“Mēs jau praktiski izejam uz risku šobrīd, jo nav jau arī valstiski pieņemtsm vai varēsim šo jautājumu sakārtot tā, ka tur varēs nodarboties ar uzņēmējdarbību,” saka Rambola.
Šobrīd Saeimā tiek virzīti grozījumi likumā, lai vienkāršotu administratīvo teritoriju robežu maiņu. Valmieras un Beverīnas novada sadarbība šādā jautājumā gan nav vienīgais precedents. Administratīvās teritorijas grozīšana aktuāla ir arī starp Engures un Tukuma novadiem, taču Saeimas dienaskārtībā nav bijis jautājums par meža zemes izmantošanu citām vajadzībām.
“Gan Beverīnas novads, gan Valmieras pilsēta ir ieguldījuši ļoti daudz cilvēkstundu, lai mēs nonāktu līdz šim brīdim. Ir veikti arī apjomīgi pētījumi un mēs esam gatavi iet tālāk, tāpēc arī ceram uz Saeimu,” pauž Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums.
Beverīnas novada domes priekšsēdētāja Cilda Purgale uzskata, „ka Vidzemē ir ļoti vajadzīga uzņēmējdarbības attīstība, jo nav jau tās nemaz tik daudz. Valmiera mums ir Vidzemē vienīgā republikas pilsēta, tāpēc mēs arī piekritām, ar domu un cerībām. Ceru, ka arī valsts sapratīs.”
Beverīnas novada vadība uzskata, ka šī situācija ir administratīvo teritoriju robežu reformas sekas. Pašvaldība neietilpst to 30 vidū, kurām ir iespēja saņemt Eiropas naudas savai attīstībai. Tāpēc tiek veidota sadarbība ar Valmieru.
