Drīz sāksies pļaujas laiks. Vēl pirms tā kooperatīvs "VAKS" plāno graudu pārkraušanas punkta būvniecību blakus Viļānu dzelzceļa stacijai. Uzņēmumā lēš, ka apmēram trešdaļu graudu transportē pa dzelzceļu. Bet gribētu vairāk.
"Ne visur viss ir sakārtots vietējiem pārvadājumiem. Būtu jādomā arī valsts līmenī, kā veidot šīs iekšzemes ostas. Jāpiestrādā arī pie vagonu parka. Pie efektivitātes, ka tas viss notiek ātrāk," sacīja "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Taču graudi un to produkti jau šobrīd veido vidēji pusi iekšzemes pārvadājumu apjoma. Kā perspektīvu "Latvijas dzelzceļš" saredz arī kokrūpniecības produktu pārvadāšanu. Taču nozarē vērtē – apjomi un attālums ir par mazu, lai to būtiski palielinātu. Turklāt biedē ieguldījumu izmaksas.
"Ir tikai daži lielie uzņēmumi, kas kaut ko tādu varētu realizēt paši atsevišķi. Visticamāk, lielākas iespējas būtu, ja mēs veidotu kādus klasterus, sadarbotos, ja tur ietu kopā gan lielie, gan mazie uzņēmumi, lai veidotu gan tarifu sistēmu, gan infrastruktūru ar "Latvijas dzelzceļu"," sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.
"Latvijas dzelzceļā" atbildēja, ka stacijās ir pietiekami iekraušanas laukumu, kur izbūvēt iekraušanas termināļus, kur piegādāt, piemēram, apaļkoksni. Savukārt "sauszemes osta" jeb liels kravu terminālis, kur satikties abu platumu dzelzceļa sliedēm un autotransporta ceļam, "Rail Baltic" ietvaros tiks veidots Salaspilī.
"Tie ir ļoti smagnēji pasākumi. "Latvijas dzelzceļam" rocība ir stipri ierobežota. Mēs meklējām iespējas. Pagaidām tie ir Eiropas fondi," norādīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība).
Bet, pat ja paši uzņēmumi ieguldītu infrastruktūrā, kravas tik un tā ir mazas. Jāveido jauna tarifu sistēma.
"Pašreiz notiek aktīvs darbs, lai no nākamā gada būtu salīdzinoši izdevīgi arī mazākos apjomos. Neveicot pilna izmēra sastāva pārvadājumus, kas ir 50–60 vienības. Lai rentabli būtu pārvadāt arī piecus, desmit, 15 vagonus," pastāstīja "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.
Ir vēl arī citi nepadarītie darbi. Signalizēšanas sistēmas agrāk veidotas, lai pielāgotos austrumu kaimiņiem, tas jāmaina. 200 no apmēram 880 "Ldz Cargo" piederošajiem beramkravu vagoniem kopš kara sākuma iesprūduši Ukrainā. Tiek meklēts, kur remontēs un iepirks jaunus, jo arī tas līdz šim darīts austrumos.
Taču sankciju ietekmi jūt arī uzņēmēji. Minerālmēslus no austrumiem vairs neiepērk, taču graudi no Krievijas uz ostām turpina plūst, un tas neapmierina graudkopjus. Savukārt kokmateriālu tirgū pamatīgi pieauga dēļu cenas, jo tos agrāk lētāk iepirka Baltkrievijā.
