ĪSUMĀ:
- Oktobrī gada griezumā ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā pieauga par 0,5%.
- Savukārt apstrādes rūpniecībā ražošana saruka par 3,9%.
- Ekonomisti: Pieaugums enerģētikā ir īslaicīgs,
- Ekonomisti: Uz strauju apstrādes rūpniecības atlabšanu tuvākajā nākotnē vēl grūti cerēt.
- Ekonomisti: Uzņēmēju skats uz pieprasījumu – drūms, bet Euribor mazināsies, noieta tirgi atlabs.
- Koksnes un koka izstrādājumu ražošanā samazinājums par 3,6%; gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 8,4%.
- Pārtikas produktu ražošanā pieaugums par 5,8%.
Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija liecina, ka šī gada oktobrī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā pieauga par 0,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri, savukārt apstrādes rūpniecībā ražošana saruka par 3,9%.
Aukstums silda rūpniecību
Aiz loga redzamais liecina, ka enerģētikā varētu būt izcili labi skaitļi arī novembrī un decembrī. Līdz ar to rūpniecības kopējie rezultāti 4. ceturksnī būs labāki nekā pirmajos desmit mēnešos kopumā, kad tā gada griezumā saruka par 5,3%, prognozēja "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Taču tas vēl neliecina par noturīgu ražošanas vājuma perioda pārvarēšanu. Apstrādes rūpniecībā, kas rāda "patiesās" ekonomikas tendences, oktobrī vēl bija kritums.
Arī "Citadeles bankas" ekonomists Mārtiņš Āboliņš komentārā medijiem norādīja, ka
"pieaugums enerģētikā, protams, ir īslaicīgs, un jāskatās kontekstā ar ļoti izteikto energoresursu taupību pērn, tomēr arī apstrādes rūpniecībā iezīmējas pozitīvas tendences".
Faktiski apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi nav sarukuši jau kopš jūlija, un ražotāju aptaujas liecina, ka Eiropā un ASV rūpniecībā ir sākuši samazināties krājumu apjomi. Latvijā jauno pasūtījumu apjoms rūpniecībā gan joprojām ir ar mīnusa zīmi, tomēr pasaules rūpniecībā pēdējos mēnešos pasūtījumu dinamika sāk uzlaboties, un tas ļauj cerēt, ka jau nākamā gada pavasarī arī Latvijas rūpniecībā atkal būs izaugsme, norādīja Āboliņš.
Taču uz strauju apstrādes rūpniecības atlabšanu tuvākajā nākotnē vēl grūti cerēt, uzskata Strautiņš.
Gada dinamikas rādītāji tuvākajos mēnešos var pakāpeniski uzlaboties, pateicoties "izdevīgākai" bāzei – gada griezumā tad mērīs izmaiņas attiecībā pret laiku, kad pandēmijas laika preču pieprasījuma burbulis jau bija izlaidis gaisu, skaidroja "Luminor" ekonomists.
Nemainīgi lieliski šogad ir pārtikas ražotāju rezultāti, tās pieaugums oktobrī (+5,8%) bija lielākais kopš 2017. gada novembra, neskaitot pandēmijas "šūpoļu" radītos pīķus.
"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece savukārt norādīja, ka oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi nozares izlaide nav būtiski mainījusies (+0,2%, sezonāli izlīdzināti dati) un šādā līmenī nozare turas jau aptuveni četrus mēnešus, kas var likt domāt, ka, iespējams, zemākais punkts ir jau tuvu. Tomēr citi rādītāji vēl neziņo par nozīmīgiem uzlabojumiem, tāpēc lielam optimismam pagaidām nav pamata.
Tiem, kas šo laiku pārdzīvos, pēc tam būs labas peļņas iespējas
Latvijas preču eksporta pieprasījuma apstākļi joprojām ir drīzāk nelabvēlīgi. Taču finanšu tirgos sāk veidoties priekšnosacījumi eksporta pieaugumam nākotnē, uzskata Strautiņš.
Saskaņā ar finanšu tirgus prognozēm Eiropas Centrālā banka nākamgad varētu trīs vai četras reizes mazināt procentu likmes eirozonā, savukārt "Euribor" nākamā gada nogalē varētu būt zem 3%. Protams, finanšu tirgus prognozes var mainīties un bieži arī mainās, tomēr tirgus signāls šobrīd ir skaidrs – procentu likmju augstākais līmenis, visticamāk, ir sasniegts un procentu likmju mazināšana varētu sākties jau nākamā gada aprīlī. Tas, kopā ar zemāku inflāciju, noteikti dotu pozitīvu impulsu kā Latvijas rūpniecībai, tā arī ekonomikai kopumā, pauda Āboliņš.
Savukārt Buceniece pauda, ka aptuveni puse apstrādes rūpniecības uzņēmumu aptaujās norāda, ka nepietiekams pieprasījums būtiski ierobežo biznesa attīstību.
Pēdējās desmitgades laikā neesam redzējuši tik drūmu skatījumu uz pieprasījumu.
Uzņēmumi ziņo, ka jaunu pasūtījumu apjoms pēdējo mēnešu laikā ir sarucis, un arī tuvākajā nākotnē viņi negaida būtisku uzlabojumu. Pieprasījums ir vājš gan vietējā tirgū, gan arī eksporta tirgos. Abos oktobrī vērojams līdzvērtīgs apgrozījuma kritums.
Situācija vietējā tirgū gan, visticamāk, uzlabosies ātrāk, ņemot vērā mājsaimniecību pirktspējas atgūšanos un ES fondu investīcijas būvniecībā. Tas radīs pieprasījumu arī pēc apstrādes rūpniecības produkcijas, prognozēja Buceniece.
Bet Latvijas rūpniecības cikliskumam ļoti svarīgajām kokzāģētavām un to produktu tālāk apstrādātājiem noieta tirgi visdrīzāk būs nepievilcīgi līdz pat nākamā gada beigām, paredz Strautiņš.
"Diemžēl paies laiks, līdz procentu likmju kritums atkal iekustinās mājokļu tirgus, tiem ir liela inerce. OECD eirozonas mājokļu būvatļauju indekss turpināja strauji slīdēt lejup līdz pat oktobrim, tad tas bija 123 punkti salīdzinājumā ar vidēji 183 punktiem šajā gadsimtā. Kopš pandēmijas veicinātā būvniecības buma augstākā punkta 2022. gada martā indekss ir zaudējis ceturtdaļu. Pat pēc tam, kad zemāko punktu sasniegs šī līkne, paies laiks, līdz pozitīva kļūs būvniecības uzsākšanas dinamika, un arī tad vēl būs jāgaida līdz būvniecības kopējo apjomu pieaugumam.
Labā ziņa – tiem, kas šo laiku pārdzīvos, pēc tam būs labas peļņas iespējas, jo strukturālais mājokļu deficīts Eiropā pieaug," paredz Strautiņš.
Arī Buceniece norāda uz labām ziņām – atsevišķās būvmateriālu sadaļās pēdējo mēnešu laikā sāk palielināties pasūtījumu apjoms vietējā tirgū.
Tomēr apstrādes rūpniecības uzņēmumi eksportē aptuveni divas trešdaļas no sava apgrozījuma, tāpēc uz būtisku un stabilu izaugsmi nozarē varam cerēt tikai tad, kad uzlabosies situācija ārējos tirgos, rezumēja Buceniece.
Oktobrī rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 0,5%
2023. gada oktobrī, salīdzinot ar 2022. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Produkcijas apjoms samazinājās divās no trim pēc īpatsvara lielākajās nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 3,6% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 8,4%.
Rūpniecības produkcijas pieaugums bija pēc īpatsvara otrajā lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – pārtikas produktu ražošanā – par 5,8%.
2023. gada oktobrī, salīdzinot ar 2023. gada septembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,5%. Ražošanas apjoma pieaugums bija apstrādes rūpniecībā – par 0,2%, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 14,8%, savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – kritums par 0,9%.
