Sagaida lejupslīdes beigas
Latvijas rūpniecībā mērena lejupslīde turpinās jau kopš 2022. gada aprīļa, kas, izņemot 2008. gada finanšu krīzi, padara šo par vienu no ilgākajām recesijām Latvijas rūpniecībā pēdējās desmitgadēs. Līdzīga situācija šobrīd ir Lietuvā un Igaunijā, norādīja "Citadele" bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Bet "Citadeles" ekonomists uzskata, ka šobrīd lejupslīde Latvijas rūpniecībā tuvojas beigām.
"Inflācija eirozonā ir būtiski sarukusi, un finanšu tirgi sagaida, ka jau līdz vasarai Eiropas Centrālā banka sāks mazināt procentu likmes, kas veicinās patēriņa pieaugumu. Tāpat krājumu samazināšanas cikls rūpniecībā tuvojas beigām – uzņēmēju aptaujas liecina, ka Vācijā jau kopš pērnā gada augusta rūpniecībā samazinās krājumu līmenis, ASV rūpniecībā šī gada janvārī strauji pieaudzis jauno pasūtījumu apjoms un Baltijas valstīs šī gada pirmajā ceturksnī ir nedaudz pieauguši jaunie pasūtījumi," skaidroja Āboliņš.
Vienlaikus pieaugums Latvijas rūpniecībā šogad, visticamāk, nebūs ļoti stiprs un visaptverošs, norādīja Āboliņš.
Piemēram, būvniecības aktivitāte Vācijā, Zviedrijā un citos mums būtiskos eksporta tirgos šobrīd ir ļoti vāja, tādēļ būvmateriālu ražošanā lielu pieaugumu, visticamāk, nav pamats gaidīt. Āboliņš prognozē, ka šogad kopumā Latvijas rūpniecība varētu pieaugt par 3%–5%.
Neaizrauties ar rozā vienradžu cerībām
Tikmēr Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe komentārā medijiem norādīja, ka pesimisma zonā iestigušais rūpnieku noskaņojums neļauj cerēt uz sparīgu izaugsmes turpinājumu.
Būvniecības segmentam ražoto preču (kokmateriāli, metāla konstrukcijas, būvmateriāli) pieprasījums joprojām ir vājš, un tā atjaunošanos tuvākajā laikā gaidīt nav īsti pamata, skaidroja Puķe.
Pozitīvu impulsu gan var sniegt kokrūpnieku konkurētspējai svarīgais valdības lēmums, ka AS "Latvijas valsts meži" jāpārskata trīs gadu fiksēto cenu līgumi ar kokrūpniekiem un jāpiemēro tirgus situācijai atbilstošākas cenas.
Optimisma asnus ļauj plaucēt arī investīcijas elektronikas un elektrotehnikas nozarēs. Šīs augsto tehnoloģiju nozares jau kopš pērnā gada ņipri velk kopējo apstrādes rūpniecības vezumu un uztur izaugsmes ambīcijas arī šim gadam, pauda Puķe.
Tomēr vairākumā apstrādes rūpniecības nozaru jaudu noslodze pēdējā ceturksnī ir pasliktinājusies un krietni atpaliek no pirmspandēmijas līmeņiem, norādīja Puķe.
Arī rūpnieku noskaņojums kopumā ir drūms, un sadrūmis arī ar pasūtījumiem nodrošinātās ražošanas apmēra novērtējums. Tas diemžēl atgādina neaizrauties ar rozā vienradžu cerībām un pieturēties pie noskaņojuma, ka izvairīšanās no prāvākiem kritumiem šobrīd jau ir vērtējama kā gana laba ziņa, rezumēja Latvijas Bankas ekonomiste.
Decembrī rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 1,7%
2023. gada decembrī, salīdzinot ar 2022. gada decembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ražošanas apjoms ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē pieauga par 4,9%, apstrādes rūpniecībā – par 1,4%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 1,5%.
Rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums bija visās trīs pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: pārtikas produktu ražošanā – par 10,2%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 10% un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 1,6%.
Ievērojams apjoma pieaugums bija iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 21,8%, kā arī papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 13,1%.
Savukārt vislielākais produkcijas apjoma samazinājums bija mēbeļu ražošanā – par 19,6%, dzērienu ražošanā – par 15,5%, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 10,7% un apģērbu ražošanā – par 14,8%.
2023. gada decembrī, salīdzinot ar 2023. gada novembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,2%. Ražošanas apjoma pieaugums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 9,2% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8,8%, savukārt kritums bija apstrādes rūpniecībā – par 0,2%.
