Ziemeļkoreja uz austrumu piekrasti pārvietojusi divas vidēja rādiusa darbības raķetes. Par to vēsta Dienvidkorejas ziņu aģentūra „Yonhap”, atsaucoties uz augstu valdības amatpersonu. Avots atklāja, ka komunistiskā kaimiņvalsts „pa dzelzceļu pārvietojusi divas „Musudan” tipa raķetes uz austrumu krastu un uzstādījusi tās uz automašīnām, kas ir aprīkotas ar palaišanas platformām.” Amatpersona arī norādīja, ka transportlīdzekļi ar raķetēm, acīmredzot, paslēpti īpašos pazemes bunkuros, un Ziemeļkorejai varētu būt nodoms tās palaist bez iepriekšēja brīdinājuma.
Dienvidkorejas aizsardzības ministrija, kas vakar apstiprināja ziņas par vienas raķetes pārvietošanu, pagaidām atsakās sniegt komentārus par otru raķeti. Līdz šim Ziemeļkoreja nav izmēģinājusi „Musudan” raķetes, bet tiek uzskatīts, ka to darbības rādiuss ir aptuveni 3-4 tūkstoši kilometru. Tas nozīmē, ka šīs raķetes varētu sasniegt mērķus jebkur Dienvidkorejā un Japānā, un, iespējams, arī ASV militāro bāzi Guamas salā. Ir spekulācijas, ka Ziemeļkoreja raķeti varētu palaist aprīļa vidū, kad tiek atzīmēta valsts dibinātāja Kima Irsena dzimšanas diena.
Phenjanas pēdējā laika draudīgā retorika par kodoluzbrukumiem vērsta galvenokārt pret ASV. Kaut gan analītiķi neuzskata, ka Ziemeļkorejai šobrīd būtu tehniski iespējams apdraudēt ASV kontinentālo daļu. Vašingtona ir pastiprinājusi aizsardzību Guamas salai, uz reģionu nosūtot divus ar pretraķešu sistēmu aprīkotus kuģi, kuru mērķis ir pārtvert iespējamās Ziemeļkorejas raķetes, kas izšautas pret mērķiem ASV vai to sabiedroto teritorijā. Arī Dienvidkoreja šodien paziņoja, ka savā piekrastē norīko divus karakuģus ar pretgaisa aizsardzības sistēmām.
Seula arī paziņojusi, ka varētu evakuēt dienvidkorejiešu strādniekus no abu valstu kopīgā Kesongas rūpnieciskā kompleksa, kas atrodas Ziemeļkorejā 10 kilometrus no robežas. Milzīgais komplekss ir abu valstu sadarbības simbols, no kura nozīmīgus ienākumus gūst arī Phenjana. Tomēr ceturtdien tā piedraudēja rūpnīcas slēgt. Seula norāda, ka tajās joprojām atrodas vairāk nekā 600 dienvidkorejiešu, gan uzsverot, ka patlaban apdraudējums viņu drošībai nav „tik liels”, lai sāktu nekavējošu evakuāciju.
Kopš kļūšanas par Ziemeļkorejas jauno līderi pēc sava tēva nāves pirms vairāk nekā gada, šī ir aptuveni 28 gadus vecā Kima Čenuna pirmā nopietnā krīze. Mazāk kā 16 valdīšanas mēnešos viņš valsti novedis uz militāra konflikta sliekšņa. Analītiķi norāda, ka arī viņa tēvs Kims Čenirs izmantojis līdzīgu stratēģiju, izraisot krīzi, līdz starptautiskā sabiedrība piekāpjas, lai to mazinātu. Taču pagaidām izskatās, ka Dienvidkoreja un ASV piekāpties negatavojas.
Ziemeļkorejas eksperts Daniels Pinkstons uzskata, ka Kima Čenuna draudīgā retorika galvenokārt paredzēta, lai nostiprinātu savu autoritāti iekšpolitiski. Ziņu aģentūrai AFP viņš pauda viedokli, ka Kims gaida, kad aprīļa beigās noslēgsies Dienvidkorejas un ASV kopīgās militārās mācības. Tad Ziemeļkorejas mediji ziņos, ka līderis novērsis iebrukuma draudus, uzskata Pinkstons.
