ĪSUMĀ:
- Gvaido vēlas stingrākas sankcijas pret Maduro un viņa režīmu finanšu jomā.
- Venecuēla iepriekš izraidīja Vācijas vēstnieku par iejaukšanos valsts lietās.
- Gvaido: Vēstnieka izraidīšana nav likumīga.
- ASV pastiprināja sankcijas pret Maduro režīmu.
- ANO komisāre: Papildu sankcijas Venecuēlas krīzi tikai pasliktinās.
Par Venecuēlas opozīcijas līdera Huana Gvaido aicinājuma Eiropai palielināt spiedienu pret pašreizējā prezidenta Nikolasa Maduro režīmu ziņo vācu žurnāls „Der Spiegel”. Tas raksta, ka Gvaido vēlas, lai sankcijas tiktu palielinātas finanšu jomā.
Opozīcijas līdera aicinājums izskan vien dienu pēc tam, kad Maduro par jaukšanos valsts iekšējās lietās izraidījis Vācijas vēstnieku Danielu Krīneru. Viņš pasludināts par „persona non grata” jeb par „nevēlamu personu”.
Gvaido uzskata, ka Maduro nav tiesīgs pasludināt vēstnieku par nevēlamu, tādējādi viņa lēmums nav likumīgs.
Opozīcijas līderis vērsa Vācijas uzmanību uz to, ka Venecuēlā valda diktatūra, kura ir drauds arī Vācijai. Gvaido mudināja Vācijas vēstnieku nepamest valsti.
Turpretī Venecuēlas Ārlietu ministrijas paziņojumā uzsvērts, ka Vācijas vēstnieks ir vairākkārt centies iejaukties Venecuēlas valsts iekšējās lietās, pārkāpjot normas, kuras regulē diplomātiskās attiecības. Tāpat ministrijas paziņojumā norādīts, ka Vācijas vēstnieks atbalstījis Venecuēlas opozīcijas ekstrēmo sektoru sazvērniecisko darba kārtību.
Iespējams, tas saistīts ar to, ka Vācijas vēstnieks Venecuēlā nedēļas sākumā sagaidīja Karakasā atgriežamies Gvaido, kurš bija devies braucienā pa Latīņamerikas valstīm. Tur bija arī citu valstu pārstāvji, bet tieši Krīners ir vienīgā un pagaidām pirmā izraidītā ārvalstu diplomātiskā amatpersona.
Reaģējot uz Venecuēlas paziņojumu par Vācijas vēstnieka izraidīšanu, Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss pauda viedokli, ka notiekošais liecinot par situācijas tālāku pasliktināšanos.
Savienotās Valstis ir starp tām valstīm, kuras ir palielinājušas spiedienu pret Maduro režīmu. Tās pēdējās dienās atsaukušas vīzas 77 cilvēkiem, kas saistīti ar Maduro režīmu.
Tikmēr ANO augstā cilvēktiesību komisāre Mičela Bačeleta ir norādījusi, ka jaunas sankcijas Venecuēlas ekonomisko un politisko krīzi tikai pasliktinās.
KONTEKSTS:
Venecuēlas parlamenta spīkers un opozīcijas līderis Huans Gvaido janvārī pasludināja sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju. Ar savu paziņojumu 35 gadus vecais Gvaido nāca klajā brīdī, kad, sekojot viņa aicinājumam, Venecuēlas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstoši cilvēku, kas pieprasīja prezidenta Maduro atkāpšanos.
Februārī Venecuēla pie savām robežām piedzīvoja asiņainas sadursmes, Maduro atbalstošajiem drošības spēkiem bloķējot humānās palīdzības ievešanu valstī. Gvaido aicināja starptautisko sabiedrību apsvērt visus iespējamos soļus situācijas risināšanā, bet ASV paziņojušas, ka „Maduro dienas ir skaitītas”. Tikmēr Maskava apsūdz Vašingtonu, ka tā gatavojas militāri iejaukties.
