Sarunas Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā noslēdzās aptuveni pustrijos naktī, pēc tām tika paziņots, ka iesaistītās puses parakstījušas deviņu punktu memorandu ar mērķi stiprināt pirms divām nedēļām panākto vienošanos par ugunspārtraukšanu Ukrainas austrumos.
Sarunās bija iesaistītas Ukrainas, Krievijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas delegācijas, kā arī prokremlisko separātistu pārstāvji. Par memoranda parakstīšanu žurnālistiem Minskā paziņoja bijušais Ukrainas prezidents Leonīds Kučma.
Naktī uz sestdienu parakstītais memorands paredz pārtraukt ieroču lietošanu no abām pusēm. Tāpat noteikts, ka abu pušu spēki un formējumi paliks pozīcijās, kas ir fiksētas 19.septembrī. Vienošanās paredz aizliegt izmantot visu veidu ieročus un aizliegt arī uzbrukumu darbības, ziņo aģentūra „Unian”.
Diennakts laikā no memoranda parakstīšanas paredzēts atvilkt no abu pušu „saskarsmes līnijām” ieročus ar kalibru virs 100 milimetriem. Šos ieročus un iekārtas katrai pusei būs jāatvelk vismaz uz 15 kilometriem no saskarsmes līnijas, tai skaitā no apdzīvotām vietām, kas ļaus izveidot drošības zonu vismaz 30 kilometru platumā.
Rajonā, ko norobežo memorandā noteiktas apdzīvotas vietas, aizliegts izvietot smagus ieročus un tehniku, noteikts memorandā. Tāpat aizliegts uzstādīt jaunas mīnu un sprāgstvielu barjeras pie drošības zonas robežām, ka arī paredzēts likvidēt iepriekš uzstādītas mīnu un sprāgstvielu barjeras.
Virs drošības zonas būs aizliegti aviācijas lidojumi, arī starptautiskas aviācijas lidojumi, izņemot EDSO lidmašīnas.
Memorands arī paredz diennakts laikā uguns pārtraukšanas zonā izveidot EDSO novērošanas misiju.
Vienošanās arī paredz abām pusēm izvest visus ārvalstu algotņus no konflikta zonas. Puses arī turpinās gūstekņu apmaiņu.
Par separātistu pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku statusu šoreiz netika runāts, Minskā paziņoja separātistu pārstāvji. Pēc nedēļas Baltkrievijas galvaspilsētā varētu notikt vēl viena sarunu kārta.
Separātisti uzsvēra, ka viņiem un Kijevai esot atšķirīga izpratne par parlamentā šonedēļ apstiprināto īpašo statusu Luhanskai un Doņeckai un par to vēl notikšot sarunas.
Neraugoties uz iepriekš noslēgto pamieru un neraugoties arī uz jaunāko vienošanos Minskā, no Ukrainas austrumiem aizvien pienāk satraucošas ziņas. Dienu pēc kontaktgrupas sarunām Minskā Doņeckas militārajā rūpnīcā nogranda spēcīgi sprādzieni. Daži avoti ziņo, ka rūpnīcai trāpīja šāviņi, no kuriem izcēlās ugunsgrēks, un tas savukārt izraisīja munīcijas detonāciju noliktavās.
Pirms divām nedēļām panāktais pamiers turpinās, kaut gan tas ir trausls, un joprojām tiek ziņots par apšaudēm, Kijevai par tām apsūdzēt separātistus un Krieviju, un otrādi.
Tikmēr Ukrainas prezidents Petro Porošenko, apmeklējot ASV, panācis vienošanos ar ASV līderi Baraku Obamu par ASV iesaistīšanos Ukrainas sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Purtinu, ziņo portāls „LB.ua”
Ukraina vēlas sarunas ar Krieviju un Vācijas un Francijas dalību, vēlāk iesaistot arī ASV.
Jau ziņots, ka Ukrainas parlaments otrdien slēgtajā sēdē atbalstījis likumprojektu par īpašu pašpārvaldes statusu Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos, kas paredz ieviest prokrievisko separātistu ieņemtajās zonās vietējo pārvaldi uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī atbrīvot separātistus no atbildības.
5.septembrī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā Kijeva un pašpasludināto neatzīto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku pārstāvji parakstījuši protokolu par uguns pārtraukšanu. Tomēr jau nākamās dienas rītā tika ziņots par vienošanās pārkāpumiem.
Pēc Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
