Dienas notikumu apskats

Sīrijas opozicionāri veido delegāciju miera sarunām ar prezidenta al Asada režīmu

Dienas notikumu apskats

Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšanu atliek līdz martam

Anektētajai Krimas pussalai tiks daļēji atjaunota elektroapgāde

Ukraina gatavojas daļēji atjaunot elektropiegādi Krimai

Ukraina gatavojas daļēji atjaunot elektropiegādi Krievijas anektētajai Krimas pussalai. Savukārt nacionālistu grupas, „Labējā sektora” aktīvisti paziņojuši, ka Ukrainas varas iestādes ir pieņēmušas pretukrainisku lēmumu, tādēļ Krimas blokādi kustības aktīvisti pārtrauc. 

Krimas jautājumu otrdien uzrunā Ukrainas parlamentam skāris arī ASV viceprezidents Džo Baidens. Savukārt bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs paudis vēlmi atgriezties politikā.

Elektrības piegāde 2014.gada anektētajai Krimas pussalai pārtraukta šogad 22.novembrī pēc vairākiem augstsprieguma elektrolīniju balstu sprādzieniem. Pilsoniskie aktīvisti ar bruņotu kaujinieku atbalstu uzsāka pussalas energoblokādi, un vairāk nekā divas nedēļas Krima pavadīja daļējā tumsā. Pussalai bija jāiztiek ar vietējās stacijās saražoto enerģiju, kā arī Krievijas piegādātajiem dīzeļģeneratoriem.

Pirmdien, 7.decembrī, Krimas tatāru likumdevējs Medžliss nolēma atļaut bojāto elektrolīniju labošanu un elektrības piegāžu atjaunošanu Krimai. Šādam lēmumam iebilda brīvprātīgo bataljona „Aidar” un „Labējā sektora” karavīri. Otrdien „Labējais sektors” oficiālā paziņojumā norādījis, ka Krimas tatāru Medžlisa lēmums ar viņiem nav bijis saskaņots, tāpēc bataljons savu dalību pussalas energoblokādē pārtrauc.

Paziņojumā norādīts, ka kustībai nav pieņemama elektrības piegāde vienai no prokrieviskā oligarha Dmitrija Firtaša rūpnīcām. “Labējais sektors” nosauca šo lēmumu par pašreizējā valdošā režīma spertu pretukrainisku soli un spēlēšanu par labu “Labējā sektora” un tā sabiedroto ienaidniekiem.

Aktīvistu kaujas vienības tagad tikšot nosūtītas palīgā Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā Ukrainas un Krimas robežlīniju. Tieši šajā reģionā pēdējā laikā esot novērojama pastiprināta Krievijas bruņutehnikas un militārā personāla koncentrēšanās.

Arī viens no Krimas blokādes aktīvistu līderiem Lenurs Isljamovs norādījis, ka kompānijas „Ukrenergo” remontdarbu brigādei ir atļauti nepieciešamie darbi, lai pa elektropiegādes līniju „Kahovska-Titāna” Krimai tiktu atjaunota elektropiegāde. Pēc viņa vārdiem, uz ilgu blokādes turpināšanos aktīvisti tāpat nebija cerējuši, jo agri vai vēlu nāktos piekāpties varas iestādēm. Taču vēlamais ir sasniegts – iedzīvotājiem ir pierādīts, cik ļoti pussala ir atkarīga no Ukrainas enerģijas piegādēm.

Isljamovs arī uzskata, ka pašreizējā vienošanās par elektrības piegādēm Krimai beidzas 31.decembrī un Augstākajai Radai būtu jāpieņem galīgais lēmums, vai to turpināt.

Otrdien ar uzrunu Ukrainas Augstākajā Radā uzstājās arī ASV viceprezidents Džozefs Baidens. Savā uzrunā viņš norādīja, ka visas pasaules uzmanība joprojām ir piesaistīta arī notikumiem Ukrainā, apsolot, ka Vašingtona nekad neatzīs Krimas aneksiju. Pēc viņa vārdiem, 21.gadsimtā valstis nevar tā vienkārši ar spēku mainīt robežas, uzsverot, ka Krievija šos noteikumus ir pārkāpusi un joprojām pārkāpj.

Savu pirmo interviju kopš vasaras otrdien ir sniedzis arī 2014.gada sākumā protestu rezultātā gāztais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, kurš atzinis, ka joprojām vēlas atgriezties politikā un jau tagad uztur sakarus ar Ukrainas pašreizējiem politiķiem.

“Es gribu atgriezties politikā. Pašlaik es daru visu, kas ir manos spēkos. Pirmkārt, es daudz palīdzu cilvēkiem, kurus Ukrainā vajā, un tiem, kuri jau ir izbraukuši no valsts. Un ne tikai uz Krieviju,” sacīja Janukovičs.

“Uzturu ar viņiem kontaktus un, cik varu, tik palīdzu. Uzturu kontaktus arī ar pašreizējiem politiķiem. Daudzi no viņiem šodien vairs tik ļoti nekautrējas un nebaidās, kā tas bija pirms gada. Tagad daudzi no viņiem jūtas jau ļoti komfortabli – mēs tiekamies un apspriežam dažādus jautājumus,” klāstīja gāztais prezidents.  

Plašāku interviju ar Viktoru Janukoviču Krievijas masu saziņas līdzekļi plānojuši publiskot tuvākajās dienās.

Janukovičs par Ukrainas prezidentu ievēlēts 2010.gadā un gāzts 2014.gada februārī pēc ilgstošiem protestiem Kijevā un daudzviet citur Ukrainā.

Protesti sākās pēc Janukoviča lēmuma neparakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, bet turpināt ciešāku sadarbību ar Krieviju, taču opozīcija skaidroja, ka vēlas gāzt Janukoviča režīmu arī tā korumpētības dēļ.  

Tikmēr Maskava izmantoja nestabilo situāciju Ukrainā un 2014.gada martā sarīkoja Krimas pussalā starptautiski neatzīto referendumu, pamatojoties uz kuru drīz vien iekļāva pussalu Krievijas Federācijas sastāvā. Vēlāk Ukrainas austrumos aktivizējās prokrieviskie kaujinieki, un atsevišķas separātistu un Ukrainas spēku sadursmes notiek aizvien par spīti starptautiskās sabiedrības centiem noregulēt situāciju Austrumukrainā mierīgā ceļā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt