Līdz ar Bašbugu lietā tika apsūdzētas vairāk nekā 270 militārie oficieri, juristi, akadēmiķi un žurnālisti. Prāvā turpinās jau četrus gadus.
Kā apgalvoja apsūdzība, sekulāri noskaņotais grupējums "Ergenekon" plānojis atentātus un sprādzienus, lai šādi valstī izraisītu haosu un dotu iemeslu iejaukties armijai, kas gāztu partijas "Taisnīgums un attīstība" (AKP) veidoto valdību. AKP, kas izveidota uz tagad aizliegtās islāmistu kustības bāzes, pie varas nāca 2002.gadā, liecina aģentūras LETA arhīvs.
Aizdomās turamajiem tika izvirzīti vairāki desmiti apsūdzību, tostarp par dalību "teroristiskā organizācijā", par dedzināšanām, nelikumīgu ieroču glabāšanu un par musināšanu uz bruņotu sacelšanos.
2455 lapaspuses garajā apsūdzības rakstā grupējums "Ergenekon" tika vainots politiskajā vardarbībā un virknē uzbrukumu, kas pastrādāti vairāku desmitgažu laikā. To starpā ir apšaude Turcijas augstākajā administratīvajā tiesā 2006.gadā, kuras laikā tika nogalināts tiesnesis, un tajā pašā gadā notikušais uzbrukums opozīcijas laikraksta "Cumhuriyet" redakcijai.
Sākotnēji izmeklēšanu "Ergenekon" lietā, kas tika sākta 2007.gadā, gan pašā Turcijā, gan ārvalstīs uztvēra kā panākumu cīņā pret tā saukto dziļo valsti. Šo terminu Turcijā lieto, lai aprakstītu amatpersonas, kuras rīkojas ārpus likuma, bieži vien sadarbībā ar noziedzīgo pasauli, tādējādi, viņuprāt, aizsargājot Turcijas patiesās intereses.
Taču izmeklēšanas gaitā pret to tika vērsta arvien skaļāka kritika, īpaši sekulāri noskaņotajām aprindām apgalvojot, ka patiesais varasiestāžu mērķis ir iebaidīt AKP oponentus.
AKP, kas izveidota uz šobrīd aizliegtās islāmistu partijas bāzes, uzstāj, ka armijai, kas līdz šim baudījusi lielu politisko ietekmi un pēdējo 50 gadu laikā ir gāzusi četras civilās valdības, jāpārstāj iejaukšanās politikā.
1997.gadā gan bez tiešas militāras iejaukšanās armija piespieda atkāpties islāmistu premjerministru Nedžmetinu Erbakanu, kurš ir pašreizējā premjera Erdogana politiskais mentors.
Savukārt AKP pretinieki apgalvo, ka valdība, izmantojot demokratizācijas aizsegu, cenšas diskreditēt armiju, kas tiek uzskatīta par galveno sekulārās valsts iekārtas garantu. Tādējādi, uzskata valdības kritiķi, AKP mēģina īstenot savu slepeno islāmistu programmu.
"Ergenekon" lieta ir tikai viena no pēdējā laika prāvām, kuras tiek uzskatītas par arēnu cīņai starp islāmistu valdību un armijas virsniecības aprindām.
Piemēram, tā dēvētajā operācijas "Veseris" lietā septembrī tika notiesātas vairāk nekā 300 aktīvā dienestā esošas un atvaļinātas militārpersonas, tostarp trīs ģenerāļiem piespriežot mūža ieslodzījumu, kas gan tūlīt tika aizstāts ar divdesmit gadus ilgu cietumsodu.
