Savu vēlmi pievienoties ES Turcija formāli izteica jau tālajā 1987.gadā, bet oficiāli iestāšanās sarunas tika uzsāktas vien 2005.gadā. Lai arī līdz šim šis sarunu process ir bijis visai gauss, daudzām bloka dalībvalstīm iebilstot pret Turcijas pievienošanos, šī gada martā ES izlēma paātrināt iestāšanās sarunas, pretī saņemot Turcijas palīdzību migrantu plūsmas mazināšanai. Vienlaicīgi Turcijai tika piešķirta finansiāla palīdzība valstī izvietotajiem sīriešu bēgļiem, kā arī apsolīta vīzu režīma atvieglošana ceļošanai uz Šengenas zonu.
Taču pēc gada vidū notikušā valsts apvērsuma un tam sekojošās varas iestāžu vēršanās pret opozīciju ES nostāja ir kļuvusi daudz piesardzīgāka.
Reaģējot uz Briseles noskaņojuma maiņu, Turcijas prezidents Erdogans paziņojis, ka viņa valstij nevajadzētu koncentrēties tikai uz dalību ES.
Uzrunājot žurnālistus, Erdogans izteicies, ka pēc Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no ES līdzīgas balsis tiekot dzirdētas arī Francijā un Itālijā. Tieši tāpēc, iespējams, Turcijai vajadzētu apsvērt iespēju pievienoties, piemēram, Šanhajas Sadarbības organizācijai, kurā pašlaik ietilpst Krievija, Ķīna, Kazahstāna, Kirgistāna un Tadžikistāna. Šāda iespējamā sadarbība esot jau apspriesta gan ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, gan Kazahstānas prezidentu Nursultanu Nazarbajevu.
Tieši Nazarbajevs esot spēlējis izšķirošo lomu, cenšoties samierināt Erdoganu un Putinu pēc pagājušā gada novembrī notikušās Krievijas gaisa spēku lidmašīnas notriekšanas Sīrijas pierobežā.
Erdogans uzskata, ka dalība Šanhajas grupā dotu Ankarai lielāku rīcības brīvību. Lai arī attiecības ar Krieviju neesot īpaši sliktas, daudzas lietas uzreiz varētu arī neizdoties. Taču sagaidāms, ka jau decembra sākumā Turcijas prezidents dosies uz Maskavu, savukārt nākamā gada sākumā gaidāma Krievijas un Turcijas sadarbības padomes tikšanās augstākajā līmenī.
Šie Turcijas prezidenta izteikumi nākuši klajā tikai dažas dienas pēc tam, kad EP ir izteikts ierosinājums iesaldēt iestāšanās sarunas ar Turciju.
Sagaidāms, ka jau šajā nedēļā EP balsos par attiecīgu rezolūciju, tādējādi atbildot uz Ankaras varas iestāžu vēršanos pret politisko opozīciju un preses brīvību. Kā paziņojis Sociālistu un Demokrātu progresīvās alianses līderis Džianni Pitella, ja Turcija turpina apdraudēt demokrātijas un likuma varas pamatprincipus, nav citas alternatīvas. Turcijas vēstnieks ES Selims Jenels ir paziņojis, ka gadījumā, ja šāda iniciatīva tiktu apstiprināta, no Turcijas puses jāgaida asu pretreakciju.
Erdogans ir brīdinājis ES līdz gada beigām pieņemt galīgo lēmumu par Turcijas dalību blokā, pretējā gadījumā izsludināt referendumu par šo jautājumu.
