Transatlantiskās attiecības ir ļoti stingras. Intervija ar ASV Valsts departamenta pārstāvi

Šonedēļ Polijas galvaspilsētā Varšavā notika konference, kas veltīta situācijai Tuvajos Austrumos. Daudzi politiķi un komentētāji šo konferenci gan dēvēja par anti-Irānas tikšanos, jo, kā uzskata ASV - tieši Irāna ir daudzu tuvo Austrumu problēmu pamatā.

Savukārt Eiropas Savienība no savas puses pēdējā laikā ir aktīvi centusies saglabāt un izglābt savulaik ar Irānu noslēgto kodolvienošanos, meklējot veidus, kā turpmāk apiet ASV noteiktās sankcijas. Tikšanās laikā ASV viceprezidents Maiks Penss pieprasīja Eiropas sabiedrotajiem izstāties no Irānas kodolvienošanās, jo pretējā gadījumā Eiropas Savienība tiks vājināta, bet attiecības ar ASV tikai pasliktināsies.

Intervija ar ASV Valsts departamenta pārstāviUģis Lībietis

    No otras puses, Savienotās Valstis uzsver, ka saiknes ar Eiropu, arī NATO ietvaros, ir spēcīgākas, kā jebkad iepriekš. To Latvijas Radio apstiprināja arī ASV Valsts departamenta pārstāve Vanesa Akere (Vanessa Acker), kura aicina īpašu uzmanību pievērst darbam, kas sekos Varšavas konferencei.

    Uģis Lībietis: Šīs konferences mērķis bija apspriest jauno politiku visā Tuvo Austrumu reģionā, taču skeptiķi norāda, ka šī tomēr ir izteikti pret Irānu vērsta tikšanās, lai pārliecinātu arvien vairāk valstis pievienoties Savienotajām Valstīm aliansē pret Teherānu. Kā jūs to komentētu?

    Vanesa Akere: Kad mēs runājam par visām problēmām Tuvajos Austrumos, Irānu ir grūti nepieminēt. Taču šī tikšanās nebija tikai par Irānu. Dienaskārtībā bija ļoti daudzi jautājumi, un konferenci apmeklēja pārstāvji no ļoti dažādiem reģioniem – Tuvajiem Austrumiem, Eiropas, Āzijas un Latīņamerikas. Tāpēc tiešām, galvenā ideja bija savest kopā visus mūsu partnerus un sabiedrotos, lai meklētu jaunus risinājumus vecajām problēmām.

    Tāpat jāņem vērā, ka svarīga ir ne tikai pati konference, bet arī turpinājums. Tiks izveidotas starptautiskas Tuvo Austrumu darba grupas, kuras regulāri tiksies ekspertu līmenī, lai nodrošinātu, ka mēs turpinām radīt progresu un turpinām kopīgi strādāt risinājuma rašanai.

    Daudzi ir pārsteigti, ka šī tikšanās notika Eiropā. Kā mēs zinām, starp ASV un Eiropas Savienību ir ļoti nopietnas domstarpības jautājumā par Irānas kodolvienošanos un turpmākajām attiecībām ar Irānu. Kā jūs vērtētu šīs attiecības? Vai vairāk ir nesaskaņu vai arī tomēr ir iespējams atrast kopīgu valodu?

    Lai arī Amerikas Savienotajām Valstīm ir savas nacionālās intereses, mēs sagaidām, ka tās aizstāvēs arī citas valstis. Mēs atbalstām viedokļu atšķirību un tieši tāpēc arī šāds dialogs ir nepieciešams. Mēs ceram, ka šādas diskusijas novedīs pie jauniem risinājumiem, kā arī konstruktīvām sarunām ar mūsu partneriem.
     
    Eiropas Savienība aktīvi strādā pie tā, lai radītu tirdzniecības atbalsta instrumentu ar Irānu, tādējādi palīdzot Eiropas uzņēmumiem apiet ASV noteiktās ekonomiskās sankcijas. Savienotās Valstis no savas puses uzstāj uz stingrākām sankcijām un pretdarbībām. Vai tas varētu nozīmēt, ka kaut kādā brīdī ar pretdarbībām var nākties rēķināties arī pašai Eiropas Savienībai?

    Kad mēs pirms vairākiem gadiem sākotnēji piedāvājām visaptverošo rīcības plānu jeb Irānas kodolvienošanos, uzmanības centrā bija tieši sankciju jautājums. Kopš tā laika un līguma stāšanās spēkā mēs esam redzējuši Irānas uzvedību. Mēs cerējām, ka ar šo līgumu izdosies mainīt ne tikai Irānas darbības, tiecoties pēc kodolieročiem, bet arī citās jomās. Rezultāts ir bijis pretējs. Mēs redzam, ka pēc sankciju atvieglošanas viņu aizsardzības finansējums ir palielinājies par 40%. Pēc sankciju atvieglošanas ir aktivizējusies terorisma aktivitāšu atbalstīšana Tuvo Austrumu reģionā.

    Tāpat tiek ieguldīti līdzekļi viņu ballistisko raķešu spējās, tiek atbalstīti hutu kaujinieki Jemenā un notiek iejaukšanās Sīrijas konfliktā. Tas viss destabilizē situāciju Tuvajos Austrumos. Mēs ceram, ka sankciju atjaunošana piespiedīs Irānu atgriezties pie sarunu galda. Taču runājot par Eiropas Savienības rosināto tirdzniecības atbalsta instrumentu, gribētos citēt Valsts departamenta īpašā pārstāvja Irānas jautājumos Braienu Huku, kurš uzskata, ka galu galā paši uzņēmumi izvēlēsies, vai vēlas sadarboties ar Irānu vai Savienotajām Valstīm. Huka kungs ir ticies ar daudzu uzņēmumu pārstāvjiem dažādās valstīs, un viņi dod priekšroku ASV, kurai ir caurskatāma ekonomika un ir pārliecība, ka jūsu investīcijas neaizies terorisma finansēšanai.

    Pēdējā laikā ir bijis ļoti daudz diskusiju par pašreizējām transatlantiskajām attiecībām, kuras pēdējo divu gadu laikā ir ievērojami pasliktinājušās. Uz kurieni, jūsuprāt, tas viss virzās?

    Šajā nedēļā Briselē notika arī NATO aizsardzības ministru tikšanās, un mūsu vēstniece aliansē atkārtoti uzsvēra, cik stingras ir mūsu saiknes ar mūsu NATO partneriem, no kuriem vairums ir arī Eiropas Savienībā. Pēc viņas vārdiem, šīs attiecības ir spēcīgākas kā jebkad iepriekš. Atzinīgi tiek novērtēts arī Eiropas partneru lēmums palielināt savu aizsardzības finansējumu, kā arī veicināt savstarpējo sadarbību, tostarp arī starp Eiropas Savienību un NATO. Tas ir tikai viens no mūsu sadarbības piemēriem. Tāpēc es gribētu teikt, ka pēc Valsts departamenta domām, mūsu transatlantiskās attiecības ir ļoti stingras un mēs joprojām esam tām uzticīgi.

    Un es gribētu jautāt par otru šīs sanāksmes rīkotāju – Poliju, kurai pēdējā laikā ir izveidojušās ļoti saspīlētas attiecības ar Eiropas Savienību. Vai ir pamats apgalvojumiem, ka Polija sāk kļūt par vienu no tuvākajiem ASV sabiedrotajiem Eiropā? Un kā no jūsu puses izskatās šī ideja par iespējamo ASV pastāvīgo militāro bāzi Polijā?

    Mums ar Poliju ir ļoti stingras saiknes un noturīga sadarbība. Šogad mēs atzīmējam 100. gadadienu kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp mūsu valstīm, tāpēc Polija bija ļoti dabiska izvēle šādas starptautiskas konferences rīkošanai.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti