Jaunākie ANO Meteoroloģijas asociācijas dati liecina, ka aizvadītā piecgade ir bijusi pats karstākais periods pasaules vēsturē. Arktiskie ledāji ir tuvu izzušanai, un būtiski ceļas arī globālais jūras līmenis.
Klimata izmaiņas notiek, un ANO mītnē Ņujorkā ap 60 valstu līderi tiekas, lai apņemtos darīt vairāk un samazinātu globālo sasilšanu.
Taču klimata jautājumi ir karsti – tiešā un pārnestā nozīmē. Un viens no lielākajiem izaicinājumiem būs pārliecināt tādas augošas ekonomikas kā Indija un Ķīna, kas joprojām balstās uz ogļu enerģiju, to samazināt.
Samitā nepiedalīsies tādi ogļu enerģijas čempioni kā Austrālija un Japāna, arī ASV prezidents Donalds Tramps, kurš no Vašingtonas ir ieradies Ņujorkā. ASV arī ir starp lielākajām izmešu ražotājām, taču Tramps allaž par šiem jautājumiem ir bijis skeptisks.
Klimata samitā būs pārstāvēta arī Latvija, un uzrunu teiks valsts prezidents Egils Levits, un viņš uzsvērs to, ko Latvija līdz šim ir darījusi klimata jomā.
“Mums ir tādi ļoti ambiciozi mērķi – panākt to pēc iespējas ātrāk. Eiropas Savienība ir paredzējusi 2050.gadā panākt klimata neitralitāti. Taču mēs gribam, lai tas notiek ātrāk. Mēs negribam tik ilgi gaidīt. Tādēļ astoņas Eiropas Savienības dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, šī gada sākumā ir parakstījušas vienošanos par to, ka šīs astoņas dalībvalstis centīsies panākt šo klimata mērķu ievērošanu jau ātrāk. Lai negaidītu šīs negatīvās konsekvences, kas ietekmēs mūs, bet vēl jo vairāk ietekmēs nākamo paaudzi, mūsu bērnus,” uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Klimata lietas Egils Levits arī pārrunāja divpusēji ar ANO ģenerālsekretāru Antonio Gutērrešu, kad svētdien tikās un uzaicināja viņu arī paviesoties Latvijā.
Latvija salīdzinoši ir zaļa valsts, lai gan arī mums ir iespējams mazināt arī automašīnu un lauksaimniecībā radīto piesārņojumu, tā sacīja vides ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!"), kurš arī Latviju pārstāv samitā.
“Tā bēdīgā ziņa ir tā, ko arī saka pasaules zinātnieki, ka liela daļa no negatīvā efekta, ko rada klimata pārmaiņas, iestāsies neatkarīgi no tā, ko valstis darīs. Bet vienu daļu tomēr ir iespējams mainīt. Ja valstis kopumā, arī Latvija kā starptautiskās sabiedrības nozīmīga daļa – mēs esam daļa no nozīmīgākā spēlētāja, kas ietekmē pasaules klimata politiku kopumā, proti, Eiropas Savienības, - ja mēs uzņemsimies izdarīt vairāk, tad ir iespējams arī mainīt šo trajektoriju un pozitīvā ziņā ietekmēt un noturēt šo vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 grādiem,” sacīja Pūce.
Ņujorkā ap ANO ēku ir slēgtas vairākas ielas un ir augsti drošības pasākumi, gan tādēļ, ka sabrauc valstu līderi, gan arī gaidāms, ka varētu būt klimata protestētāji. Vēl aizvadītajā piektdienā miljoniem cilvēku visā pasaulē un daudzi tūkstoši arī Ņujorkā izgāja protesta demonstrācijās, aicinot politiķus nevis tikai runāt, bet rīkoties.
Šo protestu iedvesmas avots lielā mērā ir 16 gadus vecā zviedru vides aktīviste Grēta Tūnberga, kura arī pirmdien ANO Klimata samitā uzrunās pasaules līderus.
Paralēli līderu sarunām savu sanāksmi rīkos arī naftas un gāzes kompānijas, kuras tāpat būs piesaistījušas zinātniekus, akadēmiķus, nevalstiskās organizācijas, lai runātu par klimata izmaiņu ietekmi.
