Tikmēr pasliktinoties drošības situācijai un pastiprinoties karadarbībai, ASV prezidents Džo Baidens apstiprinājis gatavību turpināt palīdzību afgāņu drošības spēkiem, šim mērķim plānojot novirzīt vairāk nekā 3 miljardus ASV dolāru.
Talibu kontrolē nonāk arvien lielāka teritorija
Pēdējo mēnešu laikā drošības situācija Afganistānā ievērojami pasliktinājusies. Kopš maija sākuma, kad tika uzsākts ārvalstu karaspēka izvešanas pēdējais posms, talibu nemiernieki ieņēmuši aptuveni pusi Afganistānas rajonu un iekļuvuši arī vairāku provinču galvaspilsētās, kā arī ieņēmuši stratēģiski svarīgus robežpunktus.
Un talibi negrasās atkāpties. Talibu pārstāvis sakariem ar presi Suhails Šahīns sacījis, ka talibi noliks ieročus tikai tad, kad pašreizējā prezidenta Ašrafa Gani valdība pie varas vairs nebūs un Kabulā pilnvaras būs uzņēmusies sarunu ceļā tapusi valdība, kas būs pieņemama visām pusēm.
Šahīns prezidentu dēvē par kara kurinātāju un apgalvo, ka talibi netic varas monopolam, jo katra valdība, kas pagātnē Afganistānā centusies monopolizēt varu, nav bijusi sekmīga.
ASV sola palīdzību
Situāciju valstī Afganistānas prezidents Gani telefonsarunā piektdien apsprieda ar ASV prezidentu Džo Baidenu. Baltā nama saimnieks paudis gatavību turpināt palīdzību afgāņu drošības spēkiem, Baltajam namam norādot, ka šiem mērķiem administrācija Kongresam pieprasījusi 3,3 miljardus ASV dolāru.
Baidens un Gani bija “vienisprātis, ka pašreizējais talibu uzbrukums tiešā veidā ir pretrunā kustības paziņojumiem par atbalstu konflikta noregulējumam sarunu ceļā”.
No 3,3 miljardiem dolāru viens miljards ir paredzēts Afganistānas gaisa spēku un citu misiju atbalstam. Vēl viens miljards paredzēts degvielas, munīcijas un rezerves daļu, iegādei un piegādei, savukārt 700 miljoni dolāru tiks novirzīti afgāņu karavīru algām.
Tieši tehniskā palīdzība un atbasts gaisa spēkiem ir īpaši būtisks, iepriekš minējuši afgāņu politiķi. Trešdaļa no 150 vienību lielās gaisa flotes vairs neesot darboties spējīga uzturēšanas problēmu dēļ. Afgāņiem arī beigusies lāzermunīcija, kas ir svarīga, lai precīzi notēmētu uz mērķiem un samazinātu civiliedzīvotāju upurus.
Pastiprinās bēgļu plūsma
Kā sacījis Afganistānas parlamenta deputāts Hadži Adžmals Rahmani, nepieciešamās tehnikas un detaļu piegāde prasīšot vēl kādu laiku. Amerikāņi runājot par aptuveni gadu, līdz tas sasniegs Afganistānu, tomēr palīdzība ir ļoti vajadzīgs jau šajā kritiskajā laikā, uzsvēra deputāts.
Drošības situācijas ievērojamā pasliktināšanās rada arī bēgļu plūsmu. Gatavību uzņemt līdz pat 100 000 bēgļu pirms dažām dienām pauda Tadžikistāna. Tikmēr Baidens piektdien atļāvis izmantot līdz 100 miljoniem ASV dolāru, lai risinātu ar migrāciju saistītas ārkārtas situācijas.
ASV atbalstīs arī tos, kas piesakās Valsts departamenta Īpašo imigrantu vīzu programmai, saskaņā ar kuru evakuācijai ir pieteikušies aptuveni 20 000 afgāņu, kuri šajā valstī strādāja kā tulki un tagad baidās no talibu atriebības.
KONTEKSTS:
Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad pēc 11. septembra terora aktiem Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija, lai likvidētu teroristu grupējuma "Al Qaeda" bāzes. Kopš tā laika "Taliban" regulāri veic uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.
ASV prezidents Džo Baidens ir apņēmies pabeigt ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz 2021. gada 31. augustam.
