Afganistānas ziemeļi, kas kādreiz bijusi salīdzinoši stabilākā un mierīgākā, kā arī etnisko minoritāšu visvairāk apdzīvotā teritorija, nu pieredz gluži citus laikus. Balkas provincē, laukos ap Mazarišarifu, starp citu, vietu, kur NATO sastāvā dienēja arī Latvijas kontingents, akmeņainajā un sausajā zemē slejas pagaidu mitekļi. Pēdējā pusmēneša laikā talibu draudu dēļ no tuvākās apkaimes mājas ir bijušas spiestas pamest ap 6000 ģimeņu. Piecdesmit apmetušās šeit.
Istiklalas nometnē dzīvo arī 12 gadus vecā Sakina, kura piedzīvojusi talibu vardarbību savā ciematā. “Vispirms talibi nodedzināja skolu un tad uzbruka valdības spēkiem. Un mēs devāmies prom naktī. Mēs gājām ļoti ilgu laiku, un beidzot kāds vīrs parādīja ceļu uz šejieni, un es te atnācu kopā ar savu tēvu un māti.”
Bēgļi lielajā karstumā izdzīvo, kā nu māk. Maizi un ūdeni gādā Mohamads Rahimi, kurš sevi pasludinājis par nometnes vecāko.
“Valdības spēki no mūsu rajona aizgāja bez jebkādas plānošanas un stratēģijas un atstāja to “Taliban” kontrolē. Kad tas viss notika, mums nācās pamest mūsu ciematus, jo talibi viegli var nogalināt ikvienu,” pastāstīja Rahimi.
Bažas par to, ka, sabiedrotajiem aizejot no Afganistānas, vietējā armija nespēs aizstāvēt iedzīvotājus, pieaug, tāpat kā prognozes par bēgļu plūsmas palielināšanos. ANO vēsta, ka
kopš gada sākuma nemieru dēļ savas mājas ir bijuši spiesti pamest vairāk nekā 200 000 afgāņu, kas draud ar nopietnu humāno krīzi.
Jau tagad Afganistāna ir otrā valsts pasaulē tūdaļ aiz Sīrijas, no kuras ir visvairāk bēgļu. No vairākiem miljoniem cilvēku lielākā daļa patvērumu ir radusi kaimiņos – Pakistānā, Irānā – un Eiropā.
Vēl pagājušajā nedēļā talibi vienpusēji pavēstīja, ka to kontrolē ir nonākuši jau 85% visas Afganistānas teritorijas. Eksperti gan šos paziņojumu apšauba.
Tikmēr gan bijušais Afganistānas prezidents Hamids Karzajs, gan tagadējais valdības galva Ašrafs Gani sola miera sarunu atsākšanos un vienlaikus aicina talibus nenogalināt cilvēkus un nepostīt infrastruktūru.
KONTEKSTS:
Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad pēc 11. septembra terora aktiem Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija, lai likvidētu teroristu grupējuma "Al Qaeda" bāzes. Kopš tā laika "Taliban" regulāri veic uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.
ASV prezidents Džo Baidens ir apņēmies pabeigt ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz 2021. gada 31. augustam.
Kopš iebrukuma Afganistānā amerikāņi kaujās un atjaunošanas darbos Afganistānā ir iztērējuši vairāk nekā triljonu ASV dolāru. Afganistānā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 2000 ASV karavīru, kā arī desmitiem tūkstošu afgāņu armijas karavīru, "Taliban" kaujinieku un Afganistānas civiliedzīvotāju.
