Soli pa solim: Kā notika Breivīka asiņainie uzbrukumi Norvēģijā pirms pieciem gadiem

Piektdienā, 2011.gads 22.jūlijā, Norvēģijā laiks bija pavēss. Norvēģiju pasaule pazīst kā vienu no vietām, kur ir zems noziedzības līmenis, lielas sociālās garantijas, cilvēki ir ļoti iejūtīgi un saprotoši pret dažāda veida minoritātēm. Tā ir viena no visvairāk labklājīgām valstīm pasaulē. Tomēr 22.jūlijs ieviesa korekcijas Norvēģijas vēsturē, atnesot  asiņaināko notikumu kopš Otrā pasaules kara.

Vairākas stundas šausmu

  • Plkst.15.16 galvaspilsētas Oslo centrā, pie Tieslietu ministrijas ieejas, pie kuras regulāri pārvietojās valsts amatpersonas, tostarp Norvēģijas premjerministrs, apstājās neliels, balts busiņš.
  • Plkst.15.25 autobuss sprāgst. Pie Tieslietu ministrijas sākās ugunsgrēks, sprādziena triecienvilnis izšķaida visus logus un nogalināja astoņus cilvēkus. Ieradās policija.  Kāds aculiecinieks ziņoja par aizdomīgu personu policijas uniformā, kas aizbrauca ar nemarķētu automašīnu.
  • Bet nezināmais cilvēks, kurš izskatās pēc policista, jau bija prom. Šo teroristu sauc Anderss Bērings Breivīks. Viņš pavadīja pusotru stundu ceļā uz Ūtejas salu, kas atrodas 38 kilometru attālumā no Oslo. Tur notika jauniešu nometne, kuru organizē Norvēģijas darba partija. Uz Ūtejas salu ved prāmis. Uz tā Breivīks netraucēti nokļuva, izliekoties par policistu un ātri apejot apsardzi.
  • Plkst. 17.22 atskanēja pirmais šāviens, un ar to sākās 69 cilvēku aukstasinīga slepkavība, kuras pamatā ir ideoloģiski apsvērumi.
  • Tikai plkst.18.34 slepkavu apcietināja policija.

Aculiecinieki stāstīja par cilvēku melnā policista uniformā un blondiem matiem,  kurš staigājis pa salas teritoriju un šāvis katram, kuru redzējis. “Es biju pārliecināta, ka miršu. Tādēļ es sēdēju pie ūdens un gaidīju, kad viņš atnāks un mani nošaus vai es vienkārši noasiņošu,” ar atmiņām par notikušo ar telekanālu “Al Jazeera” dalās nometnes dalībniece Kristina.

Kopumā Breivīks nogalināja 77 cilvēkus: astoņus Oslo un 69 uz salas. Vēl 319 cilvēki tika ievainoti.

Sūdzas par “spīdzināšanu” cietumā

Pēc 13 mēnešus garas tiesāšanās Oslo tiesa piesprieda  Breivīkam 21 gada ieslodzījumu ar piebildi, ka cietumsods var būt ilgāks, ja pēc 21 gada viņš joprojām apdraudēs sabiedrību. Britu laikraksts “The Guardian” uzskata, ka tas nozīmē – Breivīka apcietinājums varētu arī nekad nebeigties.

Pēc apcietināšanas Breivīks vairākas reizes sūdzējies par saviem dzīves apstākļiem ieslodzījumā. Notiesātais ir sūdzējies par to, ka viņu pakļauj regulārām kratīšanām cietuma kamerā. Viņš arī cietumā gribētu vairāk sviesta un karstāku kafiju. Tikpat neapmierināts viņš ir par dekorāciju trūkumu kamerā un spēļu trūkumu “PlayStation 2” konsolē. Breivīks to nosaucis par “spīdzināšanu”, jo pieejamas esot tikai bērnu spēles.

Viņš apsūdzēja valsti par izolāciju no citiem ieslodzītajiem, runas brīvības ierobežošanu, kā arī par pārmeklēšanām, kuras veic sievietes.

Pirms sprieduma pasludināšas Breivīks stāstīja presei, ka Norvēģijas cietumi ir visnecilvēcīgākie pasaulē.

Tas ir ironiski, jo publiski pieejama informācija liecina par to, ka daudzi Norvēģijas cietumi ir līdzvērtīgi viesnīcu numuriņiem un tajos cilvēktiesības citkārt ir līdzīgas tādām, kādas ir brīvībā.  

Norvēģijas vēstnieka pienākumu izpildītājs noliedz šādas problēmas cietumos: “Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka Norvēģijas tiesa un tieslietu sistēma, cietumi atbilst visām Norvēģijas likuma un starptautiskajām cilvēktiesību prasībām. Es uzskatu, ka viņš [Breivīks] ir gatavs darīt visu, lai uzlabotu savu pašreizējo situāciju.”

Ieslodzījumā Breivīks arī gribēja izveidot pats savu partiju, kuras ideoloģija būtu nacistiska, draudot Norvēģijas Tieslietu ministrijai ar tiesas prāvu, ja šī iegriba netiks izpildīta.

Jāsaglabā Norvēģija atvērta

Savu rīcību Breivīks pamatoja ar vēlmi aizstāvēt Norvēģiju no “kulturāla genocīda”, ko, viņaprāt, varētu panākt Norvēģijas darba partijas tolerantās un multikulturālās idejas. Norvēģijas vēstnieka pienākumu izpildītājs Latvijā Kristians Svanes skaidro, ka Norvēģijā pēc notikuma joprojām jāsaglabā atvērta un demokrātiska sabiedrība un jāsargā vērtības.

“Mēs nedrīkstam aizmirst par demokrātiju vai arī kļūt par noslēgtāku sabiedrību. Mums ir jārūpējas par vērtībām, kurām viņš uzbruka.

Piemēram, ja mūsu ieslodzījuma termiņš būtu 50 gadi, viņš tāpat būtu izdarījis to, ko izdarīja,” saka Svanes.

Toreiz Norvēģijā atradās arī latvietis Normundu Sproģis. Viņš stāsta, kas ir mainījies pēc uzbrukumiem: “Ja notiek kaut kāds pasākums, ir daudz policistu apkārt. Tāpat arī dzelzceļa stacijā. Es atbraucu 2010.gadā, un es redzēju varbūt divus, trīs [policistus], bet tagad ir iespējams desmit reizes vairāk apsargu, kas skatās to kārtību.”

Kopš 2011.gada Norvēģijā nav noticis neviens terorakts. Norvēģijas vēstniecībā stāsta, ka kopš tā laika policijas vienības ir saņēmušas papildus apmācības, lai uz šādiem notikumiem reaģētu ātrāk. Arī Normunds domā, ka tagad drošība publiskās vietās un pasākumos ir labāka. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti