ASV Tieslietu ministrija piektdien izvirzīja Snoudenam kriminālapsūdzības, tostarp par spiegošanu un valdības īpašuma zādzību, paziņoja ASV amatpersona, apstiprinot laikraksta "Washington Post" ziņu.
Atsaucoties uz Snoudena noplūdinātiem dokumentiem, "Guardian" sestdien ziņoja, ka Lielbritānijas Valdības komunikāciju štābs (GCHQ) ir sācis apstrādāt lielus daudzumus personīgas informācijas un tajā dalīties ar savu partneri - ASV Nacionālās drošības aģentūru (NSA), kuras labā savulaik strādājis Snoudens.
GCHQ uzglabā no optiskās šķiedras kabeļiem iegūtos datus uz laiku līdz 30 dienām, lai to analizētu operācijā "Tempora", ziņoja "Guardian".
"Tā nav tikai ASV problēma. Lielbritānija ir iesaistījusi milzu suni šajā cīņā. Tas [GCHQ] ir pat ļaunāks nekā ASV," Snoudens pavēstīja laikrakstam "Guardian".
"Guardian" ziņoja, ka "Tempora" darbojusies jau 18 mēnešus un tās gaitā GCHQ un NSA piekļuvuši lielam daudzumam datu par sakariem starp pavisam nevainīgiem cilvēkiem. Šīs institūcijas spēj izsekot arī aizdomās turētu personu telefona zvanus, e-pasta saturu, darbības sociālajā tīklā "Facebook" un datus par viņu meklētu informāciju internetā.
Šādu datu vākšana ir devusi iespēju aizturēt un ieslodzīt britu teroristu šūniņas dalībniekus, aizturēt arī citus teroraktu plānotājus un trīs Londonas iedzīvotājus, kas plānojuši uzbrukumus pirms pagājušā gada Londonas olimpiskajām spēlēm, ziņoja "Guardian".
Snoudena noplūdinātie dokumenti rāda, ka līdz pagājušajam gadam GCHQ apstrādājis 600 miljonus "telefonisku notikumu" dienā, piekļuvis vairāk nekā 200 optiskās šķiedras kabeļiem un spējis vienā reizē apstrādāt datus no vismaz 46 šādiem kabeļiem.
