Izšaujot jaunu zalvi jau gandrīz trīs gadus ilgušajos strīdos starp Briseli un Varšavu par Polijas konservatīvo valdības tieslietu reformām, Eiropas Komisija ar sūdzību Eiropas Savienības Tiesā vērsās septembrī. Brisele uzskata, ka Jaroslava Kačinska vadītās partijas „Likums un taisnīgums” īstenotās reformas apdraud likuma varu un tiesas var pakļaut politiķu kontrolei.
Konkrētā sūdzība ir par Augstākās tiesas tiesnešu pensionēšanās vecuma samazināšanu no 70 līdz 65 gadiem. Eiropas Komisija paudusi bažas, ka tas liks ātrāk doties pensijā iepriekšējo valdību ieceltajiem tiesnešiem, un viņu vietā ļaus iecelt personas, kas tiek uzskatītas par lojālām pašreizējai Polijas valdībai.
Varšava savukārt argumentē, ka tiesu sistēma nav pienācīgi reformēta kopš komunisma ēras beigām un reformas nepieciešamas, lai tieslietu sistēmu attīrītu no korumpētiem tiesnešiem. Polijas valdības arī uzstāj, ka tieslietu sistēmas organizēšana ir nacionālo valstu kompetencē.
Eiropas Savienības Tiesa piektdien lēma, ka Polijai „nekavējoties jāaptur” likuma par pensionēšanās vecuma samazināšanu īstenošana. Jaunais vecuma slieksnis nozīmē, ka no amata jāaiziet vairāk nekā trešdaļai Augstākās tiesas tiesnešu. Ņemot vērā šo apstākli, Eiropas Savienības Tiesa paziņoja, ka lēmums par likuma apturēšanu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku.
Proti, likuma dēļ pensionētie tiesneši ir jāieceļ atpakaļ amatā.
Eiropas Savienības Tiesa arī norādīja, ka galīgo lēmumu par pensionēšanās vecuma samazināšanu pieņems vēlāk. Ja tā Poliju atzīs par vainīgu Eiropas Savienības likumu pārkāpumā, var tikt piemērots naudassods.
Piektdienas pēcpusdienā Varšava vēl nebija paudusi savu nostāju par lēmumu. Taču Briselē Polijas premjers Mateušs Moraveckis norādīja, ka noteikti uz to atbildēs, kad iepazīsies ar tiesas prasībām, un tiks apsvērtas vairākas atbildes iespējas.
Par spīti kritiķu protestiem un Briseles bažām Polijas prezidents Andžejs Duda jau pagājušajā nedēļā Augstākajā tiesā iecēla 27 jaunus tiesnešus.
Vairāk nekā divus ilgušās sarunas starp Briseli un Varšavu pie strīda atrisinājuma nav novedušas. Atsaucoties uz „sistēmiskiem draudiem” tiesu varai, pērn decembrī Eiropas Komisija pat iedarbināja Eiropas Savienība līguma septītā panta procedūru. Tā var novest pie Polijas balsstiesību zaudēšanas Eiropas Savienības ministru padomē. Taču tam būtu nepieciešama visu pārējo dalībvalstu piekrišana, un Varšavas sabiedrotā Ungārija norādījusi, ka iestāsies par Poliju un šādam solim uzliks veto.