"de facto" ir novērojis, ka īpaši pārpildīti ir arī bēgļu uzņemšanas centri Helsinkos. Te cilvēki, vairums no Irākas, gaida lēmumu, vai valsts tiem piešķirs bēgļa statusu un uzturēšanas atļauju.
Sarunā ar vairākiem patvēruma meklētājiem, LTV noskaidroja, ka Somijā viņi cer rast patvērumu no Irākā valdošā terora, “Islāma valsts” kaujinieku uzbrukumiem un nedrošības.
Patvēruma meklētāju uzņemšanas centra direktors Peka Nūtinens raidījumam stāsta, ka centru darbinieki nezina, kā tiks galā ar situāciju turpmākajās dienās: "Centrā, kuru vadu es, ir 46 vietas, un tagad te dzīvo vairāk nekā 100 cilvēki. Neko tādu mēs savā praksē neesam redzējuši. Mūsu sistēma nepaspēja laikus noreaģēt – un šī krīze mūs pārsteidza nesagatavotus. Mums vajadzētu vērt vaļā vairākus jaunus uzņemšanas centrus katru nedēļu, bet tas nenotiek."
LTV vēsta, ka daudzas Somijas pašvaldības izmanto likuma doto iespēju un liedz savā teritorijā atvērt jaunus izmitināšanas centrus. Tās, kuras piekrīt, saskaras ar iedzīvotāju protestiem.
Arī interneta diskusijas par bēgļu uzņemšanu sakarsušas tiktāl, ka vairāki vietējie mediji interneta mājaslapās liedza komentēšanas iespēju. Nepatiku pret patvēruma meklētājiem raisa gan populistiskās partijas un galēji labējās organizācijas, gan arī smaga ekonomiskā situācija. Gandrīz katru dienu Somijas laikraksti ziņo par jaunajiem ekonomikas glābšanas pasākumiem un lielo uzņēmumu plāniem atlaist simtiem darbinieku.
No apņemšanās palīdzēt bēgļiem neatkāpjas arī Somijas valdība - tā sola, ka pieņems visus, kas tikuši līdz valsts robežai un piedāvās patvērumu cilvēkiem, kuriem viņu dzimtenē draud briesmas.
Papildus tiem, kas līdz Somijai tiek paši, valsts piekrita pieņemt vēl 800 patvēruma meklētāju tā saukto “Eiropas kvotu” ietvaros.
No valsts budžeta šogad piešķirti vairāki desmiti miljonu eiro – lai izmitinātu, pabarotu, un izvērtētu visu bēgļu dokumentus. Papildus naudu saņēma konsultāciju centram, kur juristi palīdz bēgļiem iziet patvēruma piešķiršanas procedūru un izprast visas birokrātiskās nianses.
