No vienas puses, Ķīnas ekonomiskā varas pieaugums nav nekāds jaunums – taču tagad arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts Ķīnas politiskajām un militārajām ambīcijām pasaulē.
Daļēji šie NATO akcenti mainās, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa uzņemto līniju – viņš meklē starptautisku atbalstu stingrākai nostājai pret Ķīnai.
Citu valstu bažas vēl vairāk pastiprinājusi Ķīnas rīcība saistībā ar pandēmiju. Pekina gan noliedz apsūdzības, ka tā būtu slēpusi informāciju pandēmijas izšķirošajā sākumposmā. Taču ASV pagājušajā mēnesī brīdināja, ka Ķīna pastiprina spiegošanu, lai nozagtu pētījumus par Covid-19 ārstēšanu un vakcīnām, uzlaužot ASV veselības iestāžu serverus.
"Ķīnas ietekmes pieaugums būtiski maina globālo spēku samēru.
Viņi pietuvojas mums kibertelpā, jūs redzat viņus Arktikā, Āfrikā, viņi investē mūsu kritiskajā infrastruktūrā, un viņi arvien vairāk strādā kopā ar Krieviju.
Tas rada drošības riskus NATO sabiedrotajiem," atzina NATO ģenerālsekretārs.
Taču, kad Stoltenbergam vaicāja – vai Ķīna tagad ir NATO "jaunais ienaidnieks", viņš uzsvēra, ka Ķīna nav ienaidniece. NATO valstu vadītāji gan decembrī vienojās pirmo reizi alianses vēsturē pievērsties Ķīnas izaugsmes ietekmei uz drošību, tai skaitā ķīniešu raķešu izstrādei, kas var sasniegt arī NATO dalībvalstis.
Stoltenbergs atteicās komentēt izskanējušās ziņas par Vašingtonas plāniem izvest savu karaspēku no Vācijas. Vācijas politiķi par to gan ir ļoti sašutuši, lai gan Berlīne sacīja, ka tam nav bijis oficiāla apstiprinājuma no ASV. Par to, ka ASV prezidents Tramps ir devis rīkojumu ASV militārajiem spēkiem no Vācijas izvest 9,5 tūkstošus karavīru, piektdien paziņoja ASV augsta amatpersona, bet Vācija par to oficiāli nav informēta.