22.jūnijā konfliktam Ukraina austrumos un Maskavas radītajiem draudiem pievērsās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš paziņoja, ka trešdien un ceturtdien, 24. un 25.jūnijā, NATO aizsardzības ministru sanāksmē galvenais jautājums būs par to, kā alianse piemērojas jaunajiem drošības izaicinājumiem, kādi sen nav pieredzēti. Viņš norādīja, ka šajā sanāksmē ministri gatavojas apstiprināt alianses Ātrās reaģēšanas spēku būtisku palielināšanu.
"Mēs pieņemsim lēmumu tālāk palielināt NATO Ātrās reaģēšanas spēku stiprumu un skaitlisko lielumu. Kopumā tie būs 30 līdz 40 tūkstoši karavīru, kas vairāk nekā divkārt pārsniedz šo spēku pašreizējo lielumu," uzsvēra Jenss Stoltenbergs.
Lēmums par reaģēšanas spēku izveidošanu tika pieņemts NATO Prāgas samitā 2002.gadā. To sastāvā ir apmēram 13 000 karavīru, kas spētu nokļūt krīžu vietās daudz ātrāk nekā alianses galvenie spēki. Bet bruņotais konflikts Ukrainas austrumos un Krievijas iejaukšanās parādīja, ka šie reaģēšanas spēki var nebūt spējīgi pietiekami ātri rīkoties ievērojami mainītā drošības vidē, sacīja Stoltenbergs. Tādēļ NATO septembrī izveidoja Ātrās reaģēšanas spēku triecienvienību ar apmēram 5000 karavīriem, kuru varētu dislocēt krīzes vietā dažu dienu, nevis mēnešu laikā.
Šīs nedēļas sanāksmē arī paredzēt vienoties par soļiem, kas "paātrinās [alianses] lēmumu pieņemšanas procesu".
Pirms Briseles sanāksmes otrdien, 23.jūnijā, Tallinā ieradīsies ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters, lai tiktos ar Baltijas valstu kolēģiem. 22.jūnijā Berlīnē viņš paziņoja, ka NATO ir jābūt vienotai pret Maskavas agresiju, norādot, ka ASV plāni par smagā bruņojuma izvietošanu Austrumeiropā ir "svarīgs solis, lai stātos pretī Krievijas draudiem".
Kā vēstīts, 19.jūnijā Polijā noslēdzās NATO Īpaši ātrās reaģēšanas spēku mācības. Jenss Stoltenbergs iepriekš norādīja - alianse īsteno lielāko spēku pastiprināšanu kopš Aukstā kara.
