Stoltenbergs: Baltijas valstis tiks aizstāvētas, Krievijai neizdosies ieņemt Tallinu

NATO jaunie plāni alianses austrumu flanga aizsardzībai paredz galveno uzmanību koncentrēt uz pilnvērtīgu sabiedroto teritoriju aizsardzību, nevis iebrukuma savaldīšanu, intervijā laikrakstam "Financial Times" (FT) teicis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Kā ziņo "Financial Times", NATO ir vienojusies grozīt savus kaujas plānus, lai labāk aizsargātu alianses austrumu flangu, atsakoties no modeļa, kas Krievijas iebrukuma gadījumā nozīmētu atkāpšanos un tad mēģinājumu atkarot Baltijas valstis.

Stoltenbergs laikrakstam sacījis, ka alianses amatpersonas ir secinājušas, – karavīru skaits austrumu flangā nav pietiekams, tādēļ jaunajā militārajā plānā, kuru šonedēļ izskatīs alianses līderi samitā Madridē, krasi pastiprināta austrumu aizsardzība, uzmanību no jebkāda iebrukuma savaldīšanas novirzot uz pilnīgu sabiedroto teritorijas aizsardzību.

Reaģējot uz karu Ukrainā, NATO sabiedrotie palielinās paaugstinātas gatavības spēkus no 40 000 līdz vairāk nekā 300 000 karavīru.

Sagaidāms, ka uz NATO austrumu daļu tiks pārvietots arī lielāks skaits smagās kaujas tehnikas, ieskaitot pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Stoltenbergs norāda, ka šīs būs lielākās pārmaiņas alianses kolektīvajā aizsardzībā un atturēšanas politikā kopš Aukstā kara.

"Šajā samitā mēs stiprināsim mūsu aizsardzības pirmās līnijas. Alianses austrumu daļā mēs palielināsim mūsu kaujas grupas līdz brigādes līmenim. Mēs transformēsim NATO reaģēšanas spēkus un palielināsim mūsu paaugstinātās gatavības spēkus līdz vairāk nekā 300 000 karavīru," teica Stoltenbergs.

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa ir apgalvojusi, ka pašreizējā doktrīna paredz, ka Baltijas valstis Krievijas iebrukuma gadījumā "tiks noslaucītas no kartes", bet pēc tam NATO ar pretuzbrukumu pēc 180 dienām mēģinātu tās atbrīvot.

"Mēs nekad nepubliskojam operacionālo plānu detaļas," uzsvēra Stoltenbergs, piebilstot, ka "varu apliecināt, ka gadu desmitiem esam spējuši aizsargāt Krievijas pierobežā esošas valstis, pielāgojot savu klātbūtni atbilstoši draudu novērtējumam. Mēs esam to darījuši iepriekš un darīsim atkal".

Kā informē NATO ģenerālsekretārs, alianse "būtiski pastiprinās" aizsardzības spējas Austrumeiropā.

Stoltenbergs solījis, ka Krievija nespēs ieņemt Igaunijas galvaspilsētu Tallinu "tieši tāpat, kā viņi Aukstā kara laikā nespēja ieņemt Kirkenesu Norvēģijas ziemeļos vai Rietumberlīni".

Jaunā "stratēģiskā koncepcija", kuru alianses līderi parakstīs samitā Madridē, definēs NATO mērķus un pieeju nākamajos desmit gados. Tajā panākta vienošanās par paplašinātu plānu alianses austrumu flanga valstu aizsardzībai, reaģējot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina sākto iebrukumu Ukrainā.

Plānā paredzēti jauni veidi, kā NATO sabiedrotie, piemēram, ASV, Lielbritānija un Francija, solītu savu karavīru, kuģu un militāro lidmašīnu gatavību izvietošanai konkrētās teritorijās alianses austrumu flangā pakāpeniskai reakcijai no jebkura uzbrukuma pirmajām stundām.

Jaunā pieeja, kurā iekļauti elementi no NATO Aukstā kara plāniem iespējama Padomju Savienības uzbrukuma gadījumā, ļaus NATO komandieriem jau laikus apzināties, kuri spēki ir gatavi un cik ātri tie var nonākt kaujas laukā.

Krievija tiks atzīta par "vistiešāko un tuvāko mūsu drošības apdraudējumu," atzinis Stoltenbergs.

NATO samits sāksies otrdien Madridē laikā, kad Maskava pastiprina draudus pret Lietuvu saistībā ar tranzīta ierobežojumiem Kaļiņingradas apgabalā, kuru NATO jau ilgstoši uzskata par iespējamu izcelsmes vietu plašākam konfliktam reģionā.

Stoltenbergs atteicies spekulēt, vai Krievijas agresīvie izteikumi ir saistīti ar NATO samitu.

"Realitāte nemainās, vai tas notiek tieši pirms, tūlīt pēc vai ilgi pēc NATO samita," atzinis alianses ģenerālsekretārs, uzsverot, ka "mums jābūt sagatavotiem".

Iespējama iebrukuma savaldīšanai NATO pašlaik Baltijas valstīs ir izvietojusi ap 8000 ārvalstu karavīru Lielbritānijas, Kanādas un Vācijas vadībā. NATO amatpersonas atzīst, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mēroga ir skaidrs, ka tas nav pietiekami.

Stoltenbergs uzsvēris, ka par šiem jautājumiem tiek runāts ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas līderiem.

"Tās gadu desmitiem ir bijušas padomju varā. Tām ir vēsture, kur viņi grūtā ceļā ir iemācījušies, ko nozīmē būt okupētiem un piedzīvot iebrukumu," par Baltijas valstu bažām teicis Stoltenbergs.

Komentējot Kallasas paustās bažas, Stoltenbergs teica, ka pieņem Igaunijas premjerministres vēlmi nodrošināt lielāku NATO klātbūtni. Viņš solījis, ka tā tiks nodrošināta.

"Mūsu galvenā atbildība ir novērst jebkādus uzbrukumus Igaunijai vai jebkurai citai sabiedrotajai," paziņojis NATO ģenerālsekretārs.

NATO samita Madridē laikā tiks pieņemti "lieli un nozīmīgi lēmumi", lai turpinātu pastiprināt kolektīvo aizsardzību un aizsargāt "katru NATO teritorijas collu, kā esam to darījuši 72 gadus", viņš piebildis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt