Skandāla dēļ no amata atkāpsies „Lietuvas dzelzceļa” vadītājs.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis un transporta ministrs Marjus Skuodis paliks amatos, bet pašreizējā koalīcijas valdība turpinās darbu. To otrdien paziņoja Lietuvas premjerministre Šimonīte no partijas „Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti”.
Landsberģis un Skuodis pagājušajā nedēļa izteica gatavību demisionēt, lai uzņemtos politisko atbildību par to, ka valstij piederošais uzņēmums „Lietuvas dzelzceļš” turpina sniegt tranzīta pakalpojumus „Belaruskaļij”, neraugoties uz to, ka 8. decembrī spēkā stājās ASV sankcijas pret Baltkrievijas valsts kontrolēto uzņēmumu.
Savukārt pati Šimonīte neizslēdza iespēju, ka skandāla dēļ varētu atkāpties visa valdība.
Taču otrdienas vakarā premjere paziņoja, ka saspīlētās ģeopolitiskās situācijas un augsto Covid-19 saslimstības rādītāju dēļ būtu bezatbildīgi izraisīt politisko neskaidrību, ko radītu mēģinājumi izveidot jaunu koalīciju vai izdarot nozīmīgas izmaiņas pašreizējā valdībā, kurā bez „Tēvzemes savienības – Lietuvas kristīgajiem demokrātiem” strādā arī liberālā „Brīvības partija” un „Liberālā kustība”.
Premjerministre: Pašreizējai koalīcijai nav reālas alternatīvas
Šimonīte arī uzskata, ka pašreizējai koalīcijai nav reālas alternatīvas.
Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena trešdien intervijā Lietuvas sabiedriskajam radio pauda atbalstu Šimonītes lēmumam, taču norādīja, ka pēdējās dienās politiķi nākuši klajā ar pārsteidzīgiem paziņojumiem.
„Es domāju, ka varēja būt mazāk drāmas, jau no paša sākuma varēja būt mazāk pārsteidzīgu paziņojumu, bet viss notika tā, kā notika. No vienas puses, bija sasteigti izteikumi, bet, no otras puses, bija kavēšanās ar viedokļa paušanu vai vismaz faktu skaidrošanu – šeit es runāju par valsts uzņēmumu „Lietuvas dzelzceļš”. Premjere mēģināja līdzsvarot situāciju, un man šķiet, ka viņai tas izdevās,” sacīja Čmilīte-Nilsena.
Seimā pārstāvētās opozīcijas partijas vienojušās izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu, kāpēc arī pēc ASV sankciju ieviešanas caur Lietuvu turpina plūst „Belaruskaļij” kravas.
Čmilīte-Nilsena nekomentēja šādas izmeklēšanas komisijas nepieciešamību, taču izteica vēlmi dzirdēt no opozīcijas konkrētu viedokli par pašām sankcijām.
„Tas, ko es šodien dzirdu, ir viedoklis gan par, gan pret sankcijām. Viens no opozīcijas partiju priekšsēdētājiem, no vienas puses, pieprasa ministru demisiju un, no otras puses, saka, ka Lietuva nedrīkst pakļauties sankcijām,” piebilda Seima priekšsēdētāja.
Otrdien arī kļuva zināms, ka tuvākajā laikā amatu atstās uzņēmuma „Lietuvas dzelzceļš” vadītājs Mants Bartuška.
Valdošie politiķi pēdējās dienās ir daudz kritizējuši „Lietuvas dzelzceļa” vadību, norādot, ka viņi bija savlaicīgi informēti par gaidāmajām ASV sankcijām pret „Belaruskaļij”, tāpēc uzņēmums esot varējis pārtraukt baltkrievu minerālmēslu pārvadājumus.
KONTEKSTS:
"Belarusjkaļij" kravu tranzīts caur Lietuvu netika pārtraukts, kad 8. decembrī stājās spēkā ASV sankcijas. Noskaidrojies, ka Baltkrievijas valsts uzņēmums novembrī veicis priekšapmaksu Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" un ar šo summu pietiek, lai tas turpinātu "Belarusjkaļij" kravu pārvadāšanu decembrī, janvārī un februārī.
Kā izteicies valsts "Lietuvos geležinkeliai" vadītājs Mants Bartuška, par līguma laušanu uzņēmumam varētu draudēt simtiem miljonu eiro liels sods.
Valdība iepriekš paziņoja, ka meklē veidus, kā valsts dzelzceļa kompānijai lauzt līgumu par "Belarusjkaļij" produkcijas transportēšanu, vienlaikus uzsverot, ka ASV sankcijas tieši neizliedz mēslojuma tranzīta kravu plūsmu caur Lietuvu.
Uzņemoties atbildību par to, ka "Belarusjkaļij" kravu tranzīts caur Lietuvu nav pārtraukts, Lietuvas ārlietu ministrs Landsberģis un satiksmes ministrs Skuodis iesniedza atlūgumus.
Iepriekšējā vakarā Šimonīte pieļāva iespēju, ka šai situācijā varētu atkāpties pat visa viņas valdība, bet vienlaikus norādīja, ka to noteiks pirmām kārtām viņas pašas "vērtējums attiecībā uz savām iespējām nodrošināt valsts ilglaicīgās intereses".
