"Ar grūtībām var saskatīt risku, ka kāds var kļūt nevajadzīgs, jo īpaši tad, ja Eiropas Savienības (ES) pasākumi, lai atteiktos no Krievijas gāzes būs ilgtermiņa un ilgtspējīgi," ar Latvijas un Igaunijas valdību vadītājiem kopīgā preses konferencē Rīgā teica Šimonīte, atbildot uz jautājumu, vai Latvijas un Igaunijas plānotie LNG termināļi rada saspīlējumu Baltijas valstu starpā.
Lietuvas premjerministre atkārtoti pauda pārliecību, ka Baltijas gāzes reģions ir jāvērtē plašāk par trim valstīm, jo ar vienu Klaipēdas LNG termināli un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepietiek visa reģiona gāzes vajadzību apmierināšanai.
"Reģions ir jāskata diezgan plaši – no Somijas līdz Polijai, un starpsavienojumi, kuri jau ir izveidoti vai drīzumā tiks nodoti ekspluatācijā –[Lietuvas-Polijas] starpsavienojoums GIPL tiks atklāts maija sākumā –, ļaus mums uz jautājumu palūkoties diezgan plaši. Te ir svarīga infrastruktūra, kura ir visām valstīm. Krātuve atrodas Latvijā, Klaipēdas terminālis atrodas Klaipēdā. Ar to nepietiek, lai pilnībā apmierinātu visas vajadzības," klāstīja Šimonīte.
Lai gan pirms nedaudz vairāk kā nedēļas Šimonīte sacīja, ka visu triju Baltijas valstu gāzes vajadzībām pietiek ar Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi,
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") teica, ka Latvija sadarbojas ar Igauniju, kura šogad plāno iegādāties LNG peldošo termināli.
Kariņš gan norādīja, ka tas būs īstermiņa projekts. "Ja skatāmies uz gāzes tirgus attīstību no vidēja termiņa perspektīvas, Latvijai tas ir vēl viens arguments būvēt cita veida termināli, kas izmantos Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Un tas vidēja termiņa perspektīvā būtu lētāk patērētājiem," viņš sacīja.