Augusta vidū “Taliban” pārņema varu Afganistānā. Pēc talibu kaujinieku ienākšanas galvaspilsētā Kabulā rietumvalstis steidzīgi izveda no Afganistānas savus diplomātus un tur strādājošos pilsoņus.
Kopš tā laika ASV ir nodibinājušas komunikācijas kanālus ar “Taliban”, savukārt Krievijas un Ķīnas vēstniecības Kabulā turpina darbu. Taču lielvalstis ir uzsvērušas, ka dialoga uzturēšana ar talibiem nenozīmē viņu režīma atzīšanu.
Pagaidām to nav izdarījusi arī Pakistāna, kas atzina no 1996. līdz 2001. gadam kaimiņvalsti kontrolējošo “Taliban” valdību.
Talibiem ir būtiska viņu valdības atzīšana, jo tas pavērtu iespēju grupējuma locekļiem pārstāvēt Afganistānu starptautiskajās organizācijās un dotu iespēju iegūt finansējumu ekonomikas stabilizēšanai.
Piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds ir pārtraucis sadarbību ar Afganistānu līdz brīdim, kad pasaule būs vienojusies par “Taliban” režīma atzīšanu.
Pēc talibu nākšanas pie varas starptautiskā sabiedrība norādīja, ka būtisks priekšnoteikums Afganistānas jaunās valdības atzīšanai būs tās sastāvs. Taču “Taliban” pirms dažām nedēļām izziņotajā pagaidu valdībā ir iekļauti tikai grupējuma vadošie locekļi.
ANO Drošības padomes piecu pastāvīgo dalībvalstu ASV, Lielbritānijas, Francijas, Ķīnas un Krievijas ārlietu ministri trešdien vienojās, ka ir jāpiespiež “Taliban” izveidot valdību, kurā būtu pārstāvētas dažādas Afganistānas sabiedrības grupas, arī sievietes.
Pēc ministru tikšanās ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs medijiem sacīja, ka Drošības padomes locekļi vēlas redzēt tādu Afganistānu, kurā valda miers un stabilitāte.
“Mēs vēlamies tādu Afganistānu, kur pie varas būtu iekļaujoša valdība, kas pārstāv dažādus sabiedrības sektorus, kur tiek ievērotas meiteņu un sieviešu tiesības, kas nebūtu patvērums teroristiem un kas sadarbotos cīņā pret narkotiku kontrabandu,” norādīja Gutērrešs.
Notiekošo Afganistānā apsprieduši arī G20 valstu pārstāvji. Sanāksmes laikā Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss sacīja, ka “Taliban” pieļāva taktisku kļūdu, neizveidojot iekļaujošu valdību. Tādējādi talibi esot ierobežojuši savas iespējas sadarboties ar ārvalstīm.
“Taliban” ieceltais ārlietu ministrs Amīrs Hans Mutaki ir vērsies ANO ar lūgumu ļaut uzrunāt šonedēļ notiekošo Ģenerālo asambleju Ņujorkā, ko klātienē apmeklē daudzu valstu līderi. Viņš arī nominēja Afganistānas vēstnieka ANO amatam grupējuma politiskā biroja runasvīru Suhailu Šahīnu.
Pašlaik Afganistānu ANO turpina pārstāvēt iepriekšējās valdības ieceltais vēstnieks Gulams Isakzajs.
Par to, kurš turpmāk pārstāvēs Afganistānu ANO, jālemj akreditācijas komisijai.
Iepriekšējā reizē, kad “Taliban” pārvaldīja Afganistānu, valsti ANO turpināja pārstāvēt talibu gāztās valdības ieceltais vēstnieks.
KONTEKSTS:
ASV un starptautiskās koalīcijas spēki augusta beigās noslēdza gandrīz 20 gadu ilgušo misiju Afganistānā. Amerikāņu atkāpšanos savā labā izmantoja islāma fundamentālistu grupējums “Taliban”, kas pārņēma kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem un augusta vidū bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu. Tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi “Taliban” kontrolē.
Lai gan “Taliban” solīja, ka nemēģinās izrēķināties ar režīma pretiniekiem, starptautiskā sabiedrība raizējas par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Afganistānā un jauniem ierobežojumiem, kas tiek uzlikti dažādām sabiedrības grupām, it sevišķi sievietēm.