Pēc grupējuma "Taliban" atgriešanās pie varas Afganistānā cilvēktiesību un īpaši sieviešu tiesību aizsardzības jautājums ir bijusi viena no visvairāk apspriestajām tēmām. Galu galā pēdējo 20 gadu laikā sieviešu situācija valstī bija uzlabojusies, mācīties un studēt gribošo meiteņu un sieviešu skaits bija strauji palielinājies, nebija vairs spēkā prasība sievietēm iziet no mājām tikai ģimenes vīrieša pavadībā, un arī stingri konservatīvā apģērba lietošana kļuva daudz brīvāka.
Līdz ar talibu varas atgūšanu sieviešu tiesību aizstāves pauda bažas, ka stingru šariata likumu atjaunošana varētu nozīmēt iespējami jaunas represijas pret sievietēm. Tāpēc drosmīgākās no sievietēm šonedēļ izgāja vairāku pilsētu ielās, pieprasot tiesības atgriezties darbā un iegūt izglītību. Vakar galvaspilsētā Kabulā šādas protesta akcijas beidzās ar sadursmēm.
Šajā nedēļas nogalē talibu augstākā izglītības institūcija ir izdevusi apjomīgu dokumentu, kurš īpaši domāts privātajās universitātēs studējošajām sievietēm. Jaunajā rīkojumā, kas nācis klajā vien dienu pirms universitāšu jaunā mācību gada sākuma, teikts, ka
privātajās universitātēs studējošajām sievietēm turpmāk būs jāvalkā abaija jeb vienkāršākā islāmticīgo kleita un nikābs, kas aizsedz lielāko daļu no sejas, atstājot redzamas tikai acis.
Tāpat talibi uzdevuši nodrošināt, lai auditorijās studējošie tiktu izvietoti pēc dzimuma vai vienkāršākajā gadījumā nodalīti ar aizkaru. Mācību priekšmetus universitātēs sievietēm drīkstēs pasniegt tikai sievietes, bet, ja tas nav iespējams, tad gados veci vīri ar labu reputāciju. Vīriešiem un sievietēm, ierodoties augstskolās, būs jāizmanto arī atsevišķas ieejas un izejas. Sievietēm būšot mācības jābeidz arī piecas minūtes ātrāk, lai dotos uz uzgaidāmām telpām un gaidītu, kad ēku būs pametuši vīrieši.
Kā aģentūrai AFP pavēstījis viens no universitātes profesoriem, šo plānu, visticamāk, dzīvē ieviest būs ļoti sarežģīti, jo nav pietiekami daudz pasniedzēju sieviešu, kā arī klašu telpu, kuros nodalīt studējošos pēc dzimuma. Taču fakts, ka talibi tomēr atļauj meitenēm apmeklēt skolu vai universitāti, esot liels un pozitīvs solis.
Tikmēr deviņu pasaules valstu premjerministres un prezidentes – sievietes – izplatījušas kopīgu paziņojumu, kurā paudušas atbalstu Afganistānas sieviešu vienlīdzīgām tiesībām un iespējām.
To parakstījušas Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, Lietuvas premjere Ingrīda Šimonīte, Dānijas premjerministre Mette Fredriksena, Somijas Sana Marina, Gruzijas valdības vadītāja Salome Zurabišvili, Grieķijas prezidente Katerina Sakellaropulu, Moldovas prezidente Maija Sandu, Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Arderna un Norvēģijas Ministru kabineta vadītāja Erna Solberga.
Valstu līderes uzsvērušas, ka ziņas par sieviešu tiesību pārkāpumiem Afganistānā ir satraucošas, tāpēc būtu jādara viss iespējamais, lai sievietēm netiek kavēta piekļuve izglītībai un darba tirgum, darbam medicīnas aprūpes iestādēs, kultūrā un sabiedriskajās aktivitātēs. Īpaši uzsvērts, ka nedrīkst pieļaut vardarbības pret sievietēm un meitenēm pastiprināšanos. Deviņu valstu vadītājas arī solījušas rūpīgi sekot tam, lai šīs tiesības tiktu ievērotas.
