Aizvadītajā nedēļā aviācijas sektorā tika veikti nedaudz vairāk kā 85% no lidojumiem, salīdzinot ar identisku laika nogriezni 2019. gadā. Aviācijas nozares atkopšanos ne tikai ietekmē atsevišķu valstu stingrie un mainīgie Covid-19 ierobežojumi, bet arī Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas piespiedis mainīt attīstības plānus vairākām mūsu reģiona aviokompānijām, un to vidū ir arī Somijas nacionālais pārvadātājs “Finnair”, kurš šogad cerēja koncentrēties uz pārvadājumiem starp Eiropu un Āziju.
“Finnair” pārdošanas daļas vadītājs Miko Turtiainens norādīja: “Krievijas gaisa telpas slēgšana ir ietekmējusi lidojumus uz Āziju. Atkarībā no galamērķa laiks, kas tiek patērēts lidojumā, izvairoties no Krievijas gaisa telpas, ir pieaudzis pat par 40%. Protams, tas rada izaicinājumus, jo ilgāks lidojuma laiks nozīmē lielākas lidojuma izmaksas. Mēs esam gatavi, ka šī situācija ieilgs, un jau risinām dažādus jautājumus, kas skar lidojumus uz Āziju.”
Turtiainens arī atzīmēja, ka pašlaik tiek darīts viss, lai netiktu celtas biļešu cenas, bet šis jautājums ir atkarīgs no pieprasījuma un ceļotāju paradumiem. Somijas pārvadātājs vairāk nekā pusi no saviem ienākumiem gūst, savienojot Eiropu un Āziju.
Kā Latvijas Televīzijai norādīja uzņēmumā, tad lidsabiedrība pašlaik ir biznesa modeļa pārveides procesā un tiek izstrādāta jauna biznesa stratēģija. Ņemot vērā, ka lidojumiem uz Āziju vairs nav iespējams izmantot Krievijas gaisa telpu, aptuveni desmit galamērķi ir kļuvuši nerentabli. Darbs pie stratēģijas maiņas jau ir redzams arī uzņēmuma klientiem – ir palielināts lidojumu skaits uz ASV, kā arī atvēri jauni maršruti Indijā. Uzņēmumā arī atzīmēja, ka tas sācis savu gaisa kuģu iznomāšanu citiem pārvadātājiem un pašlaik lidmašīnas tiek bāzētas sešās lidostās Eiropā, tostarp Londonā, Minhenē un Norvēģijā.
Tāpat Turtiainens atklāja, ka pieprasījums pēc lidojumiem uz ASV un citiem pasaules galamērķiem pieaug, un to apstiprinājusi arī Helsinku lidostas izpilddirektore Ulla Letijefe. Šeit jāmin, ka
Helsinku lidosta aizvadītajos gados, kad spēkā bija ļoti stingri Covid-19 ierobežojumi, piedzīvoja vienu no lielākajiem pasažieru skaita kritumiem Ziemeļeiropā. Salīdzinot 2021. gada datus ar 2019. gada datiem, atšķirība bija aptuveni 80%.
Helsinku lidostas izpilddirektore skaidroja: “Mums pašlaik iet ļoti labi. Mēs katru nedēļu redzam, ka pieaug pasažieru apjomi, un esmu ļoti priecīga, ka vasaras sezona būs ļoti saspringta. Helsinku lidosta ir ļoti svarīgs punkts lidojumiem no Āzijas uz Eiropu. Slēgtā Krievijas gaisa telpa, protams, rada pārmaiņas arī šeit uz zemes. Mums ir tas jāsaprot un jāprot ar to sadzīvot, vienlaikus atceroties, ka, piemēram Ķīnā joprojām spēkā ir stipri Covid-19 ierobežojumi.”
Bet ne visās valstīs lidsabiedrību attīstību negatīvi ietekmē Covid-19 vai Krievijas sāktais karš Ukrainā. Norvēģijas nacionālās lidsabiedrības “Norwegian” izpilddirektors Geirs Karlsens sarunā ar Latvijas Televīziju norādīja, ka Covid-19 laiks ir bijis ļoti pateicīgs, lai ne tikai pārstrukturētu kompāniju, bet arī izvairītos no bankrota. Ņemot vērā, ka lidsabiedrība saviem lidojumiem neizmanto Krievijas gaisa telpu, tad tās slēgšana netraucē attīstībai.
Karlsens sacīja: “Tas bija grūts laiks, bet vienlaikus mēs izmantojām iespēju, lai pārstartētu visu uzņēmumu. Mēs atteicāmies no transatlantiskajiem un citiem tālajiem lidojumiem. Es domāju, ka tas bija pareizais lēmums. Mēs esam atpakaļ tur, kur jūtamies pārliecināti par sevi un jūtamies droši. Pirmajās Krievijas sāktā kara dienās mēs redzējām, ka pieprasījums mazinās, bet tas nebija ilgi. Mēs nelidojam uz Ukrainu un nelidojam arī uz Krieviju, tāpēc tas mūs neietekmē tik ļoti kā citus pārvadātājus.”
Eiropas aeronavigācijas drošības organizācija, kura monitorē lidojumus virs Eiropas, savās iknedēļas atskaitēs arī norādījusi to, ka šī vasara iezīmē atkopšanos un vairāki zemo cenu pārvadātāji jau ir ļoti tuvu saviem 2019. gada rādītājiem.
