Par aktiera iekļaušanu melnajā sarakstā paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, publicējot šo ziņu privātajā tvitera kontā. Tā Latvija reaģēja uz ziņām par apšaudi, ko aktieris vērsis pret Ukrainas pozīcijām, turklāt būdams ģērbies kā preses pārstāvis.
Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļas vadītāja Diāna Eglīte skaidroja, ka ministrija operē ar to, kas ir publiskajā telpā. „Tātad pēc viņa pēdējām darbībām konflikta zonā pārkāptas starptautisko tiesību normas. Tādējādi graujot Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti, kas ir pats būtiskākais,” norādīja Eglīte.
Šaudīšanās starptautiski neatzītajā Doņeckas tautas republikā uz lidostu, kurā vēl arvien turas Ukrainas spēki, atbilst Mihaila Porečenkova tēlam. Viņš nav pats populārākais no krievu aktieriem, taču izteiktais mačo tēls, robustums un viengabalainība nodrošināja viņam visai plašu pielūdzēju pulku un piesaistīja vīriešu auditoriju. Pazīstams arī ar citām cīņu filmām, tostarp „9.rota” par jauniesaucamajiem, kuri pēc īsas apmācības nonāk liktenīgajās kaujās Afganistānā.
Viņš bija loģiska izvēle prokrievisko kaujinieku cīņas gara atbalstīšanai. Taču šis propagandas solis izrādījās toksisks. Sašutuma vilnis pacēlās arī Maskavas inteliģences aprindās. Nesaudzīga niknā nopēlumā par aktiera rīcību bija Krievijas Žurnālistu savienība.
Steigšus Porečenkovs atkal parādījās ekrānos. Šoreiz, lai taisnotos.
Tā ir vieta ieroču piešaudei. Pajautāja – vai vari pašaudīties? Lūdzu, pašaudījāmies. Bet nekas tāds. Tagad jau sākuši runāt, ka tas bija priekšpostenis. Ja kāds vispār saprot, kas ir priekšpostenis… Tur tā nevar pilnā augumā vienkārši pastāvēt un pašaudīties,” klāstīja aktieris.
„Vispār gaisā šāvām. Bet no tā tagad kaut ko taisa... Nopietni ļaudis. Politiķi. Tiesa. Vēl kaut ko. Man jau arī bija jautājums, kādēļ aizliedza filmas “Poddubnijs” izrādīšanu Ukrainā. Ko tur tādu briesmīgu saskatīja? Notiek kaut kāda vajāšana. Žēl, ka esmu nonācis tāda skandāla centrā,” stāstīja Porečenkovs.
Tāpat aktieris taisnojas, ka nav zinājis, kas rakstīts uz ķiveres un bruņu vestes. Tomēr šie vārdi uzticību neraisa. Latvijas Ukraiņu kultūras biedrības vadītāja Tatjana Lazda nekad nav bijusi liela Porečenkova daiļrades pielūdzēja, taču aktiera rīcība Ukrainā, pēc viņas teiktā, ir ārpus jebkāda saprāta rāmjiem.
„Protams, daudzi krievvalodīgie iedzīvotāji Latvijā, kas bija viņa pielūdzēji, aplaudē un tādi arī paliks. Bet... Viņš pats gan jau tāds arī paliks, taču es ceru, ka varbūt ne tagad, varbūt kādreiz ļaudis sapratīs, ka tas ir ļoti zemiski. Nekrietni. Laikam jau Dievs tomēr visu redz un arī iztiesās,” sacīja Lazda.
Maskējoties aiz uzraksta “Prese” un atklājot uguni, Porečenko līdz ar to pakļāvis jaunām briesmām žurnālistus Austrumukrainas konflikta zonā. Šis precedents nozīmē, ka arī kaujinieki var maskēties kā preses pārstāvji. Porečenkovs apgalvo, ka nav redzējis uzrakstu, kas ir tik liels, lai to labi redzētu pat no liela attāluma.
