Lidināšanās neitrālajos ūdeņos nav pārkāpums, taču krievu lidmašīnas neievēro dažas no starptautiski pieņemtajām lidojumus regulējošajām normām. Piemēram, neatbild uz gaisa telpas kontrolieru jautājumiem, kas lido. Tāpēc NATO patruļlidmašīnām jāpaceļas, lai vizuāli identificētu un pārliecinātos, vai klusējošā lidmašīna nav teroristu sagrābta. „Ir izlūklidojumi, ir iznīcinātāju lidojumi un ir stratēģisko bumbvedēju lidojumi. Katram no tiem ir savi mērķi, un šīs aktivitātes ir ļoti nopietni pieaugušas, sevišķi, Latvijas rietumu piekrastē, Kurzemes piekrastes reģionu,” stāsta aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Vienotība").
Krievijas kaujas lidmašīnas visbiežāk parādās, kad Baltijas valstīs notiek NATO mācības vai augsta līmeņa politiskas sanāksmes. Ministrs uzsver - tie ir nopietni lidojumi, un plāno šo situāciju pārrunāt ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri.
„Tā ir savā ziņā spēka demonstrācija, politiski tā mēs varam interpretēt. No militārā viedokļa, šie nav lidojumi tāpat vien - nav ko darīt un mēs nedaudz palidosim. Tie ir konkrēti treniņi. Un Krievijas bruņotie spēki investē tieši šāda veida nodarbībās pie mūsu robežām. Tātad tas viņiem liekas pietiekami svarīgi. Mēs nevaram atļauties nedomāt par aizsardzību, ja tādas lietas notiek mūsu robežas tuvumā,” uzsver Pabriks.
Nedēļas beigās Krievija un Baltkrievija sāks vērienīgas kopīgas stratēģiskās mācības “ZAPAD -2013”. Militārajos treniņos piedalīsies ap 13 tūkstoš karavīru. Presē vīd ziņas, ka tikšot izspēlēta Polijas un Baltijas valstu ieņemšana un kodolkarš.
Krievijas Aizsardzības ministrija esot informējusi NATO valstis par gaidāmajām mācībām un uzaicinājusi novērot tās.
„Putinam tas ir nepieciešams, jo tas rosina atbalstītājos patriotisko noskaņojumu, jo nekādās citās jomās Krievijai ar ko izcelties nav. Bet, kas attiecas uz bruņojumu, Krievija ir sasniegusi jaunu līmeni un grandiozā bruņojuma modernizēšanas programma tiek realizēta,” skaidro Latvijas Universitātes profesors Ojārs Skudra.
Vienīgais, ko Latvija var darīt, norādīt Krievijas pusei, ka šādi lidojumi neveicina savstarpējo uzticību. Bet tie, visticamāk, turpināsies. Novembrī Viļņā notiks Eiropas Savienības (ES) līderu samits, kur runās par sadarbību ar austrumu kaimiņiem.
„Un Krievija patlaban izdara masīvu ekonomisko spiedienu uz Ukrainu un Moldovu, lai nepieļautu nekādu līgumu noslēgšanu. Krievija uzskata, ka ir globāla lielvalsts un šajā kontekstā piekopj atbilstošu politiku. ES no Krievijas puses, acīmredzot, netiek uzskatīta par līdztiesīgu partneri militāri politiskajā diskusijās,” norāda Skudra.
Krievija šobrīd koncentrē savus spēkus Baltijas valstu tuvumā. Latvijas pierobežā Pleskavas apgabalā Ostrovā veido jaunu aviācijas bāzi, kur būs izvietotas modernākās kaujas lidmašīnas. Kā pavasarī izteicās Krievijas rietumu militārā apgabala gaisa spēku komandieris Igors Makuševs, jaunā bāze dos iespēju astoņu stundu laikā veikt pilnvērtīgu uzbrukumu un ieņemt jebkuru pozīciju Baltijā.
