Kopš septembra Kosovas ziemeļos, kur vairākums iedzīvotāju ir serbi, notiek protesti pret valdības plāniem neatzīt automašīnu numurzīmes, kas ir reģistrētas Serbijā.
Tas neapmierina daudzus vietējos serbus, kuriem Serbijas numurzīmju lietošana ir kā sava veida apliecinājums piederībai Serbijai. Protestu dēļ uz nākamā gada aprīli pārcēla pašvaldību vēlēšanas, kurām vajadzēja notikt novembrī.
Serbijas armijā izsludināta kaujas gatavība
Protestētāji ar smago tehniku, autobusiem un kravas automašīnām mēnešiem ir bloķējuši vairākus lielceļus, kas ved uz Kosovas un Serbijas robežu. Otrdien barikādes parādījās arī Mitrovicā, kas ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Kosovas pilsēta. Serbi ar kravas automašīnām nobloķēja vairākas ielas, kas savieno Mitrovicas pārsvarā serbu un albāņu apdzīvotos rajonus.
Tas notika pēc tam, kad pirmdien Serbija paziņoja par augstākā kaujas gatavības līmeņa izsludināšanu bruņotajos spēkos, to pamatojot ar gatavību aizstāvēt Kosovas serbu minoritāti. Serbijas armija dažus kilometrus no robežas ar Kosovu izvietoja vairākas pašgājējhaubices, kas gan vēlāk atgriezās militārajā bāzē.
Krievija ar konfliktu Balkānos vēlas novērst uzmanību no Ukrainas
Kosovas premjerministrs Albins Kurti aicināja valstī izvietotos NATO vadītos miera uzturēšanas spēkus aizvākt barikādes, solot, ka pretējā gadījumā to izdarīšot vietējie drošības spēki. Savukārt iekšlietu ministrs Dželals Svečla paziņojis, ka ceļus bloķē noziedzīgi grupējumi, kuri darbojoties Serbijas uzdevumā, lai destabilizētu situāciju Kosovā. Viņaprāt, Serbijai palīdzīgu roku sniedz tās tuvākā sabiedrotā Krievija.
Tā domā arī bijušais Kosovas premjerministrs Ramušs Haradinajs: "Es aicinu Kosovas serbus nekļūt par upuriem Serbijas prezidenta Vučiča vai kāda cita politiskajiem aprēķiniem. Viņu nākotne ir Kosovā, lai dzīvotu mierā un harmonijā kopā ar visiem pārējiem.
Mieru nevar panākt ar Putina Krievijas palīdzību. Barikādes ir tikai un vienīgi Putina interesēs, nevis serbu vai albāņu interesēs."
Rietumi brīdina Serbiju par konflikta saasināšanas sekām
Priština uzskata, ka Belgrada dara visu, lai uzkurinātu nemierus Kosovā, kas varētu kalpot par iemeslu bruņotam iebrukumam valstī.
Kosovas amatpersonas ir pārliecinātas, ka Kremlis ir ieinteresēts eskalēt situāciju reģionā, lai novērstu uzmanību no kara Ukrainā.
Savukārt Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs vainoja Kosovas valdību nemierīgajā situācijā valsts ziemeļos. "Serbu barikādes ir protests pret Kosovas valdības plāniem attiecībā uz automašīnu numurzīmēm un citām muļķībām, ko viņi ir darījuši, cerot izraisīt konfliktu un padzīt serbus no Ziemeļkosovas un Metohijas.
Mēs runājam ar starptautiskajiem pārstāvjiem. Visi mūsu cilvēki un resursi ir iesaistīti, lai nodrošinātu mieru un rastu kaut kādu kompromisu," sacīja Vučičs.
Rietumvalstis ir brīdinājušas, ka Serbijas militārs iebrukums Kosovā nozīmētu nenovēršamu sadursmi ar tur izvietotajiem NATO spēkiem.
KONTEKSTS:
Serbija zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Kosova vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Serbija joprojām uzskata Kosovu par daļu no savas teritorijas. Belgradas nostāju atbalsta tās sabiedrotā Krievija.
Kosovas neatkarību ir atzinušas 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvija. To nav izdarījušas Spānija, Grieķija, Kipra, Rumānija un Slovākija.
Kosovā darbojas NATO vadītā miera uzturēšanas operācija, kurā piedalās arī Latvijas karavīri.
