Atklāšanas brīdī savā uzrunā Latvijas vēstnieks Kazahstānā Juris Maklakovs atzīmēja: “Šis pasākums ir piemiņas un goda apliecinājums Latvijas sievietēm, kas izcieta bargos un netaisnīgos sodus šeit, Kazahstānā. Pateicoties šai piemiņas zīmei, mēs šo atmiņu iemūžināsim.”
Vēstnieks pateicās Kazahstānai par cieņu, ko tā izrāda Staļina represijās cietušajiem. "Kazahstānā ļoti ciena pagātni un atbalsta tautu draudzību un mierīgu līdzāspastāvēšanu. Vēlos pateikties Kazahstānas valdībai un visiem tiem, kas atceras citu tautu grūto likteni Staļina represiju laikā un dara visu, lai tas nekad vairs neatkārtotos.”
ALŽIR bija galvenā PSRS nometne, kur tika izsūtītas par dzimtenes nodevību notiesāto tuvākās radinieces. Nometne darbojās no 1938. līdz 1953. gadam. Šajā laikā kā „dzimtenes nodevēju" sievas, māsas un meitas ieslodzījumā atradās vairāk nekā 100 Latvijas sievietes. Netaisnīgo sodu šeit izcieta vairāk nekā 18 000 sievietes un viņu bērni, un grūtajos sadzīves apstākļos un skarbajās Kazahstānas ziemās daudzi no viņiem gāja bojā.
Piemiņas zīmes atklāšanā piedalījās Latvijas vēstniecības Kazahstānā pārstāvji, Astanas pilsētas un Ceļinogradas rajona pašvaldību pārstāvji, Latvijas uzņēmēji, Rīgas un Jūrmalas domes pārstāvji, kā arī represēto pēcteči.
Piemiņas zīmes uzstādīšana notika ar Rietumu Bankas, Rīgas Aeronavigācijas Institūta, fonda "Sibīrijas bērni", ALŽIR muzeja un Lietuvas goda konsula Vitalija Tvariona (Vitalius Tvarionas) atbalstu.
