Panorāma

EK noslēdz vienošanos par vakcīnu piegādi

Panorāma

J. Pūce noliedz RD stāvvietu caurlaides izmantošanu

Kalnu Karabahā ierodas Krievijas miera uzturētāji

Kalnu Karabahā izvietoti pirmie Krievijas miera uzturētāji; Armēnijā turpinās protesti

Pēc pamiera noslēgšanas starp Armēniju un Azerbaidžānu Kalnu Karabahā sākuši ierasties Krievijas karavīri miera uzturēšanas misijā, bet Armēnijā turpinās plaši protesti pret uguns pārtraukšanas vienošanos. Premjers paziņoja, ka bija spiests to parakstīt, lai paglābtos no pilnīga sabrukuma un aplenkuma.

Erevānas lidostā Armēnijā turpina ierasties simtiem Krievijas karavīru un bruņutehnika, kas tiek izvietota Kalnu Karabahas reģionā miera uzturēšanas misijā, ko paredz šonedēļ noslēgtā  Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas vienošanās par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, kas pēdējās nedēļās prasījis simtiem, ja ne tūkstošiem dzīvību.

Miera uzturētāji tagad kontrolē Lačinas koridoru, kas savieno Armēniju un Kalnu Karabahu. Tur izvietoti vairāk nekā 400 karavīri, astoņi helikopteri un vairāki desmiti transporta vienību.

Kopumā reģionā miera uzturēšanas misijā tiks iesaistītas 1960 Krievijas militārpersonas, un tai būs 90 bruņutransportieri.

"Praktiski visiem karavīriem ir misiju pieredze Sīrijā humāno operāciju nodrošināšanā un apsargāšanā," sacīja Krievijas Bruņoto spēku ģenerālpulkvedis Sergejs Rudskojs.

Tikmēr Armēnijas galvaspilsētā Erevānā trešdien, 11. novembrī, turpinājās masu protesti pret pamiera noslēgšanu, kas ir labvēlīgs Azerbaidžānai un ko daudzi armēņi uzskata par kapitulāciju un nodevību. Demonstrācijā piedalās simtiem cilvēku, daudzi demonstranti aizturēti – to vidū ir arī augsta ranga opozīcijas pārstāvis. Protesti notiek, neskatoties uz pulcēšanās aizliegumu, kas stājies spēkā karastāvokļa apstākļos.

Politiskās partijas aicina uz demonstrācijām, lai pieprasītu premjera Nikola Pašinjana demisiju, kurš uzlika savu parakstu uz pamiera līguma.

Pašinjans trešdien atzina, ka to bija spiests parakstīt, lai paglābtos no pilnīga sabrukuma un aplenkuma.

Azerbaidžāna ofensīvā no dienvidiem bija ieņēmusi stratēģiski svarīgo Šušu, kas atrodas reģiona lielākās pilsētas Stepanakertas pievārtē.

"Patiesībā situācija bija, ka Stepanakerta bija palikusi neaizsargāta. Ja kaujas turpinātos, pastāvēja ļoti liela varbūtība, ka tiktu sagrābta arī Stepanakerta, Martuni, Askerana, pēc kā vairākas mūsu aizsardzības zonas būtu pakļautas blokādei un tūkstošiem mūsu karavīru nonākuši ielenkumā," skaidroja Armēnijas premjers.

KONTEKSTS:

27. septembra rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevies atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, taču to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.

Pamiera vienošanās paredz, ka tagad armēņi Azerbaidžānas kontrolē atgriezīs trīs Kalnu Karabahai pieguļošus rajonus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt