Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Piesardzīgs optimisms par Covid-19 vakcīnu

Armēnija un Azerbaidžāna vienojas par pamieru

Armēnijā sākušies protesti pret vienošanos ar Azerbaidžānu par kara izbeigšanu Kalnu Karabahā

Saniknoti protestētāji aizvadītajā naktī iebruka Armēnijas parlamenta un valdības ēkā pēc tam, kad premjerministrs Nikols Pašinjans paziņoja, ka ar Azerbaidžānu ir noslēgta vienošanās par karadarbības izbeigšanu Kalnu Karabahā. Daudzi armēņi to uztver kā padošanos ienaidniekam. Krievija, kas konfliktā uzņēmusies starpnieka lomu, paziņojusi par sava miera uzturētāju kontingenta ieviešanu Kalnu Karabahā.

Otrdien spēkā stājās vienošanās par pilnīgu uguns pārtraukšanu un visu militāro darbību izbeigšanu Kalnu Karabahā, kur kopš 27. septembra norisinājās bruņotas cīņas starp Armēnijas atbalstītajiem spēkiem un Azerbaidžānas karaspēku. Vienošanos pirmdien parakstīja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs un Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Armēnijā sākušies protesti pret vienošanos ar Azerbaidžānu par kara izbeigšanu Kalnu KarabahāUldis Ķezberis

Vienošanās paredz, ka armēņu un azerbaidžāņu spēki Kalnu Karabahā paliks savās pašreizējās pozīcijās. Gar karojošo pušu kontakta līniju un gar koridoru, kas savieno Kalnu Karabahu un Armēniju, izvietos Krievijas miera uzturētājus, paziņojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Krievijas miera spēki tur paliks vismaz piecus gadus.

Azerbaidžāna paziņoja, ka Kalnu Karabahā savus miera uzturētājus ievedīs arī tās sabiedrotā Turcija, taču Krievija noraidīja šo informāciju.

Kalnu Karabahā un apkārtējos rajonos varēs atgriezties pārvietotās personas un bēgļi. Šo procesu uzraudzīšot ANO.

Vienošanās rezultātā Armēnija atdos Azerbaidžānai kontroli pār Kelbadžāras un Lačīnas rajoniem. Paredzēta arī gūstekņu un karadarbībā nogalināto apmaiņa.

Krievijas prezidents Putins pauda cerību, ka noslēgtā vienošanās atnesīs mieru Kalnu Karabahā.

“Mēs pieņemam, ka noslēgtā vienošanās radīs nepieciešamos priekšnoteikumus ilgstošam un pilnīgam krīzes noregulējumam Kalnu Karabahā uz taisnīga pamata Armēnijas un Azerbaidžānas tautu interesēs,” sacīja Putins.

Armēnijas premjers Pašinjans paziņojis, ka viņš vienošanos ar Azerbaidžānu parakstīja, jo uz to esot uzstājusi armijas vadība. Viņš arī piebilda, ka valsts nav spējusi mobilizēt pietiekamu skaitu rezerves kareivju, lai varētu turpināt karu Kalnu Karabahā.

Pašinjans pamieru ar Azerbaidžānu nosauca par “sāpīgu”.

"Lēmums pieņemts balstoties uz militārās situācijas analīzi un to cilvēku vērtējumiem, kuri vislabāk pārzina militāro situāciju,” sacīja Pašinjans.

Armēnijas Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku ģenerālštābs kopīgā paziņojumā apgalvoja, ka armija izdarīja visu iespējamo un neiespējamo, bet esot pienācis laiks apturēt asinsizliešanu.

Tikmēr Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs savukārt teica, ka Pašinjans vienošanos parakstīja Baku “dzelzs dūres” dēļ.

“Tas parādīja, cik diženi ir Azerbaidžānas ļaudis - neuzvarama tauta, dzelzs gribas tauta, uzvaroša tauta un uzvaroša armija. Mēs lepojamies ar savu tautu un armiju. Esmu pārliecināts, ka katrs Azerbaidžānas pilsonis tic, ka šīs ir laimīgākās dienas viņu dzīvē,” sacīja Ilhams Alivejs.

Savukārt starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas prezidents Araiks Arutjunjans otrdienas rītā paziņoja, ka, karam turpinoties, dažu dienu laikā armēņi būtu pilnībā zaudējuši kontroli pār reģionu.

Nav zināms, kur pašlaik atrodas Pašinjans. Acīmredzot, viņš ir nobažījies par savu drošību, jo pēc paziņojuma par vienošanos ar Azerbaidžānu galvaspilsētas Erevānas ielās izgāja simtiem cilvēku. Daļa no viņiem iebruka valdības un parlamenta ēkās un pieprasīja Pašinjana atkāpšanos un vienošanās anulēšanu.

Vienošanos un Azerbaidžānas ieguvumus atzinīgi novērtēja tās sabiedrotā Turcija.

 “Turpināsim stāvēt līdzās Azerbaidžānai. Tas ir liels panākums, Azerbaidžānas uzvara. Teritorijas, kuras 30 gadus bija okupētas, tiek atgūtas,” paziņoja Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu.

Azerbaidžāna paziņoja, ka pamiera ievērošanu uzraudzīšot arī Turcijas karavīri, tomēr Kremlis  šādu informāciju noraidīja, norādot, ka vienošanās tekstā par to nekas nav teikts.

Sešu nedēļu ilgās karadarbības laikā smagus zaudējumus piedzīvoja abas puses. Krievijas prezidents Putins pagājušajā mēnesī paziņoja, ka konfliktā dzīvību zaudējuši gandrīz 5000 cilvēku.

KONTEKSTS:

27. septembra rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru. Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt