Viņa skaidroja, ka britu parlamenta deputātiem bija dažādi iemesli, lai balsotu pret Mejas plānu: daļa vēlas "cieto Brexit" bez vienošanās, daļa vēlas grozījumus, bet vēl citi vispār nevēlas "Brexit".
"Pašu britu parlamentā ir ļoti dažādi viedokļi par izstāšanos no Eiropas Savienības, līdz ar to Eiropas Savienība nevar palīdzēt "Brexit" virzīties uz priekšu. Britiem jāpieņem lēmums, ko viņi grib," teica Kalniņa-Lukaševica.
"Cietā Brexit" gadījumā gaidāms ļoti liels haoss, jo tas ietekmēs ne tikai migrāciju, bet arī tirdzniecību. Pēc ĀM pārstāves teiktā, Latvija jau labu laiku gatavojas šim scenārijam. Krīzes menedžēšana esot gatavībā. Proti, jau sagatavota virkne likumu, ko vajadzētu pieņemt. Kā pirmais no tiem būtu, ka Lielbritānijas pilsoņi var palikt dzīvot un strādāt Latvijā. Pēc tam paredzams, ka Lielbritānijā kā atbilde tiktu pieņemts līdzīgs regulējums.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") paudis, ka Latvija būs gatava aizstāvēt savu pilsoņu tiesības jebkurā gadījumā.
Diemžēl Lielbritānijas parlaments nobalsojis pret BREXIT vienošanos, darīsim visu, lai mūsu valstspiederīgo un uzņēmēju intereses tiktu aizstāvētas, un Latvija būtu gatava jebkuram notikumu pavērsienam
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) January 15, 2019
Kalniņa-Lukaševica gan norādīja, ka "cietā Brexit" gadījumā nav nekādu garantiju - tas ir neprognozējams. "Izslēgt nevar neko, jo galvenais atslēgas vārds ir neskaidrība," viņa uzsvēra.
Kalniņa-Lukaševica skaidroja, ka, ja Mejas valdība neiztur uzticības balsojumu, tad 14 dienu laikā jāizveido jauna valdība. Ja tas neizdodas, tad sagaidāmas jaunas parlamenta vēlēšanas.
Ja līdz 29.martam viss nebūs nokārtots, savu spēku zaudēs arī sertifikāti, licences uzņēmējdarbībā, mainīsies muitas procedūras, būs lielāka to noslodze, būs pārrāvumi virtuālajos darījumos, var rasties sarežģījumi ceļotājiem.
“Mums svarīgāka ”Brexit” situācijā ir mūsu valsts piederīgo tiesību aizstāvēšana un nodrošināšana, kā arī palīdzība uzņēmējiem “Brexit” situācijā, esam apzinājuši nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, nepieciešamo finansējumu, izmaiņas sistēmās un reģistros, infrastruktūrās un tā tālāk,” stāstīja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās Solveiga Silkalna.
“Ārlietu ministrijas mājas lapā ir izveidota īpaša sadaļa, tur pat ir arī e-pasta adrese [email protected], kur var nosūtīt jautājumus un var sekot līdzi arī Latvijas vēstniecības Lielbritānijā mājas lapai, sociālajiem tīkliem, protams, ir arī informācija Eiropas Komisijas mājas lapā latviešu valodā, ir arī informācija, ekonomikas, kultūras, izglītības un zinātnes ministriju mājas lapās,” norādīja Silakalna.
KONTEKSTS:
Lielbritānijas premjerministre Meja otrdien, 15. janvārī, ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par "Brexit" vienošanos. To parlamentā atbalstīja 202 deputāti, bet noraidīja - 432. Tagad valdībai trīs dienu laikā jāsniedz priekšlikumi par tālāko rīcību.
Opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins rosināja neuzticības balsojumu Mejai, un tas gaidāms jau trešdien, 16.janvārī.
Britu parlaments balsoja par diviem dokumentiem. Viens nosaka “šķiršanās” nosacījumus – cik daudz Lielbritānijai būs jāsamaksā ES pēc izstāšanas, tās turpmāko lomu Eiropas Tiesā un pilsoņu tiesības. Tas paredz arī pārejas periodu līdz 2020. gada beigām, kura laikā Lielbritānija varētu panākt nākotnes vienošanās par sadarbību ar ES. Tajā arī iekļauts pats strīdīgākais jautājums par Īrijas un Ziemeļīrijas robežu. Piedāvāts garantijas risinājums, kas pasargātu Ziemeļīriju un Īriju no cietās robežas ieviešanas, ja gadījumā Lielbritānija tomēr aiziet no Eiropas Savienības, nespējot vienoties par nākotnes sadarbību tirdzniecībā. Otrais dokuments ir nesaistošā politiskā deklarācija, ka Lielbritānija un ES turpinās sarunas par nākotnes attiecībām.
