Tiesību aizstāvju organizācijas ir protestējušas pret jauno kriminālkodeksu, nosodot pilsonisko un politisko brīvību apspiešanu un virzīšanos pretī fundamentālismam.
Vispretrunīgāk vērtētie panti jaunajā kriminālkodeksā ir aizliegumi stāties seksuālās attiecībās pirms laulībām un ārpus laulībām, kā arī neprecētu pāru kopdzīves aizliegums.
Pastāv arī lielas bažas, ka likumam var būt milzīga ietekme uz LGBTQ kopienu Indonēzijā, kur viendzimuma laulības nav atļautas.
Indonēzijas Likuma un cilvēktiesību ministrijas pārstāvis pirms balsojuma parlamentā aizstāvēja jauno kriminālkodeksu un norādīja, ka jaunais likums aizstāvēs laulību institūciju.
Viņš sacīja, ka par pirmslaulību un ārpus laulību seksuālajām attiecībām varēs ziņot tikai laulātais draugs, vecāki vai bērni.
Debates par Indonēzijas kriminālkodeksa atjaunošanu ilgst jau desmitiem gadu.
Tiesību aizstāvju grupas apgalvo, ka labojumu priekšlikumi liecina par pāreju uz fundamentālismu valstī, kas ilgu laiku tika slavēta par savu reliģisko toleranci un kuras konstitūcijā ir iekļauts sekulārisms.
Indonēzijā ir ap 275 miljoni iedzīvotāju, no kuriem ap 87% ir musulmaņi, tādējādi Indonēzija ir lielākā musulmaņu valsts pasaulē.
"Mēs ejam atpakaļ (..), represīvos likumus vajadzēja atcelt, taču likumprojekts parāda, ka ārzemju zinātnieku argumenti ir patiesi un ka mūsu demokrātijā neapšaubāmi iestājusies lejupslīde," ziņu aģentūrai AFP sacīja organizācijas "Amnesty International" Indonēzijas direktors Usmans Hamids.
Aptuveni simt cilvēki pirmdien miermīlīgi protestēja pret jaunā kriminālkodeksa pieņemšanu, un demonstrācija pie parlamenta plānota arī šodien.
