Labrīt

Latvijas teātris: Nacionālās enciklopēdijas šķirklis

Labrīt

Grāmatniecība: Nacionālās enciklopēdijas šķirklis

Aprit gads kopš Maltas pētnieciskās žurnālistes slepkavības

Gadu pēc žurnālistes slepkavības aizvien biežāk norāda uz vārda brīvības apspiešanu Maltā

Otrdien, 16.oktobrī, aprit gads kopš Maltas pētnieciskās žurnālistes Dafnes Karuanas Galicias slepkavības. Viņas pētniecisko darbu turpina kolēģi gan Maltā, gan ārpus tās robežām, bieži vien saņemot apsūdzības nodevībā. Žurnālisti arvien biežāk ziņo par izteiktajiem draudiem un norāda uz vārda brīvības apspiešanu valstī. Tikmēr slepkavības pasūtītāji joprojām atrodas uz brīvām kājām.  

ĪSUMĀ:

  • Nogalinātā žurnāliste Dafne Karuana Galicia atklāja dažādus skandālus.
  • Par slepkavību trīs aizturētie gaida tiesu; pasūtītāji joprojām nav atrasti.
  • Žurnālistes dēls: Slepkavības lietas nevirzās uz priekšu pietiekami raiti.
  • Arī daudzi viņas kolēģi uzskata: jāizmeklē, vai valsts nav rīkojusies nolaidīgi.
  • Premjers: Valdībai ir ieteikts nogaidīt līdz pašreizējās izmeklēšanas beigām.
  • Arvien vairāk žurnālistu Maltā saskaroties ar draudiem.

Pētnieciskā žurnāliste Dafne Karuana Galicia tika nogalināta pagājušā gada 16.oktobrī, kad viņas vadītā automašīna tika uzspridzināta netālu no viņas dzīvesvietas. Savā pētnieciskajā darbā viņa atklāja dažādus skandālus, sākot ar degvielas kontrabandu un naudas atmazgāšanu un beidzot ar ofšoru banku kontiem un favorītismu, kurā iesaistītas valdības amatpersonas un organizētās noziedzības aprindas.

Par Dafnes Karuanas Galicias slepkavību ir aizturētas trīs personas, kuras pašlaik gaida tiesas procesu, taču patiesie slepkavības pasūtītāji tā arī joprojām nav atrasti un atrodas brīvībā.

Kā īsi pirms savas mātes slepkavības pirmās gadadienas paziņojis Dafnes Karuanas Galicias dēls Pols, viņaprāt, šī slepkavības lieta nevirzās uz priekšu pietiekami raiti.

“Manuprāt, ja izmeklēšana tiktu veikta pienācīgi un tai ļautu virzīties uz priekšu bez jebkādiem ierobežojumiem vai politiskās iejaukšanās, ietekme uz visu Maltu būtu ļoti liela. Tā tiešām būtu izmeklēšana, kas sapurinātu visu valsti, pastāvošo sistēmu un to, kā darbojas institūcijas. Taču ir ļoti daudz cilvēku, kuri nevēlas, lai šī izmeklēšana noritētu, kā paredzēts,” pauda Pols.

“Un vēl daudz aktuālāks ir jautājums par to, vai manas mātes dzīvību bija iespējams glābt, vai valsts varēja darīt ko vairāk, lai viņas dzīvību aizsargātu?” jautāja žurnālistes dēls.

Līdzīgi kā nogalinātās žurnālistes dēls, arī daudzi viņas kolēģi un atbalstītāji ir pārliecināti, ka būtu jāsarīko paralēla izmeklēšana par to, vai valsts nav rīkojusies nolaidīgi un vai tiek darīts pietiekami daudz, lai novērstu citu cilvēku bojāeju.

Tāpat ir izskanējuši aicinājumi izpētīt vairāku valdošo politiķu, īpaši no valdošās Darba partijas, iespējamo saistību ar kriminālajām aprindām. Tā, piemēram, Itālijas izdevums “La Repubblica” pagājušajā nedēļā ziņoja, ka Maltas ekonomikas ministrs Kristians Kardona ir piedalījies vienā vecpuišu ballītē kopā ar Dafnes Karuanas Galicias slepkavībā aizdomās turēto Alfredu Dedžiordžio. Komentējot šādus izteikumu un aicinājumus, Maltas premjerministrs Džozefs Muskats norādījis, ka valdībai ir ieteikts nogaidīt līdz pašreizējās izmeklēšanas beigām.

“Es nedomāju, ka ģimene ir aicinājusi uzsākt izmeklēšanu politisko saikņu jautājumā. Viņi prasīja noskaidrot, vai Karuanas Galicias slepkavību varēja novērst. Kad šī izmeklēšana būs beigusies, mēs apsvērsim, vai ir nepieciešams uzsākt jaunu lietu. Lai kas arī nebūtu teikts, es ceru, ka tas netiks izmantots, lai kaitētu šim procesam,” pauda Muskats.

Taču žurnālistes ģimene ir pārliecināta, ka gan premjerministrs, gan valsts prezidents cenšas norobežoties no šīs lietas izmeklēšanas tikai tāpēc, lai neciestu viņu pašu reputācija. Turklāt esot aizdomas, ka procesu piesedz pat ģenerālprokurors.   

“Manas mātes slepkavības izmeklēšanā iesaistītais, visaugstāk stāvošais policijas virsnieks ir precējies ar valdības ministri. Šis policists savulaik darbojās arī naudas atmazgāšanas novēršanas iestādes vadībā, un pret viņu izmeklēšanu bija vērsusi arī mana māte. Šis ir nopietns interešu konflikts, tāpēc mēs lūdzām skaidrot šī cilvēka lomu izmeklēšanā. Policijas vadība no paskaidrojumiem atteicās. Mēs iesniedzām sūdzību Konstitucionālajā tiesā, prasot viņu atcelt no izmeklēšanas. Pret mums vērsās ģenerālprokurors, paziņojot, ka šajā lietā nekāda interešu konflikta nav. Galu galā Konstitucionālā tiesa tomēr atzina, ka šis cilvēks ir ne tikai jāatceļ no amata, bet ir jāpārbauda arī viņa loma izmeklēšanā. Un pats satriecošākais ir tas, ka valdība caur ģenerālprokurora biroju ir iesniegusi apelāciju par Konstitucionālās tiesas spriedumu,” stāstīja Pols Karuana Galicia. Pēc Dafnes Karuanas Galicias nāves viņas aizsāktos pētījumus turpina virkne citu žurnālistu gan Maltā, gan ārpus tās robežām.

Viņi ir apvienojušies „Dafnes Projektā”, kuru koordinē organizācija „Aizliegtie stāsti” jeb „Forbidden Stories”. Tā ir Parīzē bāzēta organizācija, kuras mērķis ir turpināt nogalinātu vai ieslodzītu žurnālistu darbu. Arvien vairāk žurnālistu Maltā gan saskaroties ar draudiem un tiekot saukti par nodevējiem. Mediju pārstāvji arvien biežāk izsakās, ka vārda brīvība valstī tiek arvien vairāk apspiesta.

Dafnes Karuanas Galicias slepkavība izraisīja skaļu un plašu nosodījumu gan pašmājās, gan citur pasaulē. Taču gada laikā maltiešu žurnālistes liktenis ir piemeklējis vēl vairākus viņas kolēģus. Gada sākumā tika nogalināts slovāku pētnieciskais žurnālists Jans Kucjāks, bet pirms nedaudz vairāk nekā nedēļas – bulgāru televīzijas žurnāliste Viktorija Marinova.

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti