Saskaņā ar iepriekš pieņemtajiem plāniem Francijai jau šajā gadā būtu jāsamazina budžeta deficīts līdz ES noteiktajiem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču vājās ekonomiskās izaugsmes dēļ Parīze ir lūgusi papildu laiku šī mērķa sasniegšanai. Līdzšinējās prognozes liecināja, ka šogad budžeta deficīts būs 3,7%, salīdzinājumā ar 4,8% pagājušajā gadā.
Taču trešdien Francijas finanšu ministrija publiskojusi jaunu plānu, ar kuru budžeta deficītu plānots zem 3% panākt jau šajā gadā. Jaunā stabilitātes programma iekļaus augstākus nodokļus, kā arī ietaupījumus sociālās drošības sistēmā. Finanšu ministrija uzskata, ka, pamatojoties uz šiem pasākumiem, būs iespējams panākt reālistisku ekonomisko izaugsmi. Šogad tā gan būs salīdzinoši neliela - vien 0,1%, bet 2014. gadā tā pieaugtu līdz 1,2%.
Francijas izstrādāto plānu jau atzinīgi novērtējusi Vācijas kanclere Angela Merkele, kas vēlējusi Parīzei veiksmi. Merkele norādījusi, ka Francija ir nozīmīga valsts visai eirozonai, tāpēc Vācija turpinās atbalstīt uzsāktās vai plānotās reformas. Tiekoties ar Igaunijas premjerministru Andrusu Ansipu, Merkele uzsvērusi, ka tikai budžeta disciplīna ļaus panākt ekonomisko izaugsmi. Pēc viņas domām, vārdu „taupība” tagad lieto ļoti daudzi, taču bieži vien tiekot aizmirsts par to, ka parādi ir jāatmaksā. Tā vietā tiekot runāts par to, cik vēl vairāk naudas valstis nākotnē varēs tērēt.
Par Francijas izaugsmes prognozēm visai skeptisku attieksmi paudis gan Starptautiskais valūtas fonds, gan jaunizveidotā Francijas publisko izdevumu augstākā padome. Tā prognozējusi, ka Francijas ekonomika šogad tomēr vēl samazināsies par 0,1%, bet nākamajā gadā izaugsme varētu nebūt lielāka par 0,3%.
Starptautiskā valūtas fonda paziņojumā ar ekonomiskās izaugsmes prognozēm arī norādīts, ka pašlaik pasaulē ir vērojama triju ātrumu ekonomiskā atlabšana. Kā norādījis fonda vecākais ekonomists Olivjē Blanšārs, vel gaidāms grūts ceļš: „Mēs esam pārgājuši no divu ātrumu atlabšanas uz triju ātrumu ekonomisko atlabšanu. Augošajos tirgos un attīstības ekonomikās rādītāji joprojām ir spēcīgi, taču attīstītajās ekonomikās ir manāma arvien pieaugoša sazarošanās starp ASV un eirozonu.”
Valūtas fonds norādījis, ka ASV ekonomiskā izaugsme nākamajā gadā būs salīdzinoši spēcīga, taču eirozona nedrīkst atslābt, ņemot vērā pašreizējo krīzi Kiprā un politisko nestabilitāti Itālijā. Vienlaicīgi eirozonai ieteikts samazināt savas procentlikmes.
