Eiropas Komisijas pārstāvniecībā informēja, ka, pēc ziņojumā sniegtās informācijas, pērn siltumnīcefekta gāzu emisijas 27 ES valstīs salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājušās par 3,7%, toties iekšzemes kopprodukts pieaudzis par 1,5%.
Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss norādīja, ka ES ir pierādījusi – ir iespējama vienlaicīga emisiju samazināšana un ekonomikas izaugsme. Pēc viņa teiktā, ziņojums ir vēl viens apstiprinājums tam, ka centieni ir jāpastiprina visās ekonomikas nozarēs, ja ES vēlas sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.
"Pārkārtošanās ir iespējama, ja pildīsim savas saistības un izmantosim atveseļošanas pasākumu pavērtās izdevības dot ekonomikai impulsu kļūt zaļākai un noturīgākai un veidot veselīgu un ilgtspējīgu nākotni visiem," uzsvēra Timmermanss.
Lielu siltumnīcefekta gāzu emisijas kritumu – par teju 15% – piedzīvoja enerģijas ražošanas sektors,
jo elektroenerģijas ražošanā ogles tika aizstātas ar atjaunojamiem energoresursiem un gāzi.
Rūpniecības radītās emisijas samazinājās par gandrīz 2%. Verificētās emisijas no aviācijas, kas pašlaik aptver tikai lidojumus Eiropas Ekonomikas zonā, turpināja nedaudz pieaugt – salīdzinājumā ar 2018. gadu tās palielinājušās par 1%.
2019. gadā palielinājās ES izdevumi, kas atvēlēti klimatrīcībai, zaļo tehnoloģiju finansēšanai, jaunu risinājumu ieviešanai un starptautiskajai sadarbībai, un paredzams to vēl lielāks pieaugums, ņemot vērā ES atveseļošanos no Covid-19 krīzes.
