Portugāles ziemeļos šonedēļ piedzīvoja karstuma rekordu – +47 grādus.
Spānijā un Portugālē ar milzīgo karstumu saistītas aptuveni 300 cilvēku nāves, vairākas Spānijas pilsētas tikušas evakuētas.
Karstums izraisījis arī plašus mežu ugunsgrēkus Eiropas dienvidos.
Francijas reģionā ap Bordo izcēlušies divi lieli mežu ugunsgrēki, kas ilgst jau trešo dienu par spīti ugunsdzēsēju centieniem uguni apturēt. Reģionu pametuši apmēram 10 tūkstoši cilvēku, tomēr daži atsakās to darīt.
Dūmi no ugunsgrēkiem labi redzami no Eiropas augstākās kāpas, kas atrodas Francijā.
“Ir daudz sāpju, daudz sāpju. Es jums saku, mums dažviet te nebūs meža divdesmit gadus,” pauda Francijas pilsētas Kazo iedzīvotājs.
Ar lieliem ugunsgrēkiem cīnās arī Portugālē. Jau pagājušajā mēnesī 96% Portugāles pieredzēja lielu sausumu, un tagad kopā ar karstuma vilni un vēju uguns plosīšanos ir grūti kontrolēt.
“Man ir bail, bet kur lai es liekos? Ielēkt ūdens tvertnē? Ļaujiet man palikt šeit un skatīties. Es neiešu gulēt, tas ir skaidrs,” pauda Portugāles iedzīvotājs Antonio Karmo Pereira.
Ugunsgrēkus piedzīvo arī Horvātija. Ugunsdzēsēji bija uztraukušies, ka uguns var pārmesties uz tuvējo pilsētiņu Vodici, ko iemīļojuši arī tūristi.
Karstuma viļņi ir kļuvuši biežāki, ilgāki un intensīvāki. Un tas tiek saistīts ar cilvēku pašu izraisītajām klimata pārmaiņām.
“Ar šādām lietām mums būs jāsaskaras nākamajos gados vai nākamajā gadsimtā, jo klimata pārmaiņu prognozes atklāj vēl drūmāku scenāriju šī gadsimta pēdējām desmitgadēm. Tāpēc mums ir jāpielāgojas,” uzsvēra klimata pētnieks Rikardo Deuss.
Seviļā plāno lielākajiem karstuma viļņiem piešķirt vārdus – līdzīgi kā tas starptautiski tiek darīts ar viesuļvētrām.
