Cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks aicina Eiropas valstis legalizēt viendzimuma attiecības

Valstīm, kuras patiešām atbalsta vienlīdzības principus, vajadzētu vismaz nopietni izskatīt iespēju reģistrēt viendzimuma pāru attiecības, norādīja Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks.

Šonedēļ viņa oficiālajā mājaslapā publicētajā paziņojumā viņš arī iesaka konkrētus soļus, kas būtu jāsper valstīm, kuras līdz šim oficiāli neatzīst viendzimuma attiecības.  

Cilvēktiesību komisārs norādīja, ka šobrīd 47 pasaules valstis vienā vai otrā formā juridiski atzīst viendzimuma partneru attiecības. Vairāk nekā puse no tām – 27 – ir Eiropas Padomes dalībvalstis.

Par pirmo valsti pasaulē, kas sākusi reģistrēt viendzimuma attiecības, 1989.gadā kļuva Dānija, bet Nīderlande 2001.gadā pirmā pasaulē ļāva viendzimuma pāriem slēgt pilnvērtīgas laulības, norādīja Muižnieks.  

Viņš paziņojumā pieļāva, ka visasākās domstarpības acīmredzot koncentrējas ap pašu laulības jēdzienu, bet argumenti pret viendzimuma pāru attiecībām bieži vien atklāj dziļu iesakņojušos homofobiju un homoseksuālo cilvēku diskrimināciju.  

Daudzas Eiropas Padomes dalībvalstis aizvien nenodrošina viendzimuma pāriem nekādu juridisku iespēju noformēt viņu attiecības, kas noved pie negatīvām sekām šiem cilvēkiem un viņu tuviniekiem, norādīja Muižnieks.  

Kopumā šādas valstis ir 20. No Baltijas valstīm tikai  Igaunija atzina un atļāva reģistrēt viendzimuma civiltiesiskas attiecības, tikmēr Latvijas Satversmē ir nostiprināts, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti.  

Muižnieks uzsver, ka jautājums par viendzimuma pāru attiecību juridisku atzīšanu būtībā ir vienlīdzības jautājums.  

Problēmas, ar kurām sastopas viendzimuma pāri, ir pavisam reālas, pauda komisārs, atsaucoties uz nesenajām vizītēm Sanmarīno, Slovākijā un Latvijā. Šo valstu aktīvisti ir stāstījuši par spilgtiem problēmu piemēriem, kas rodas juridiska regulējuma trūkuma dēļ.  

Piemēram, šādi pāri var sastapties ar kopdzīves laikā iegūto īpašumu mantojuma tiesību ierobežojumiem, viņiem nav tiesību uz pensijas saņemšanu apgādnieka zaudējuma gadījumā, nav tiesību uz medicīnas pakalpojumiem par partnera veselības apdrošināšanu. Pat viņu tiesības apmeklēt slimnīcā nonākušo partneri un pieeja partnera medicīniskajiem dokumentiem var būt ierobežotas, bērni, kas izaug šādiem pāriem, var zaudēt aizgādnieku, kuru viņu zināja visu mūžu kā ģimenes locekli, problēmas uzskaitīja komisārs.   

Atsaucoties uz Eiropas Padomes rekomendācijām, kā arī vairākiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, Muižnieks iesaka valstīm strādāt pie regulējuma, lai novērstu diskrimināciju pēc seksuālās orientācijas.

Viņš gan uzsvēra, ka runa ir par civilajām attiecībām, nevis baznīcu slēgtajām savienībām, laulībām. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka tieši laulība pilnībā novērš viendzimuma un heteroseksuālo pāru tiesību nevienlīdzību.  

Muižnieks iesaka 20 Eiropas Padomes dalībvalstīm, kuras līdz šim nav nodrošinājušas nekādu viendzimuma pāru attiecību atzīšanu, pieņemt likumus, kas ievieš “reģistrēto savienību” institūtu.  Šādā veidā varētu garantēt, ka privilēģijas un labumi, kas pieejami laulātajiem vai oficiāli reģistrētajiem pāriem, būtu vienlīdz pieejami arī viendzimuma pāriem.

Visām valstīm arī būtu ar likumiem jānodrošina, ka arī viendzimuma pāriem būtu tādas pašas tiesības, piemēram, sociālās nodrošināšanas jomā, nodokļu jautājumos, sociālajās garantijās, kas saistītas ar darbu un pensijām, pārvietošanas brīvības jautājumos, ģimenes atkalapvienošanās jautājumos, vecāku tiesībās un mantojuma tiesībās.  

Eiropas Padomes dalībvalstīm jāstiprina cieņa pret homoseksuāliem cilvēkiem un jācīnās ar viņu diskrimināciju, izglītojot sabiedrību cilvēktiesību jautājumos un rīkojot informatīvas kampaņas.   

Tiesību un labumu nodrošināšana viendzimuma pāriem neko neatņem tradicionālajiem pāriem, kas jau bauda šīs tiesības un labumus. Šīs tiesības nekļūs mazāk svarīgas vai vērtīgas, ja tās baudīs vairāk cilvēku, uzsvēra Muižnieks.

“Mūsu sabiedrība sastāv no dažādu indivīdu, viņu un viņu ģimeņu attiecību bagātības. Ir pienācis laiks saredzēt tajā vērtību,” norādīja komisārs.  

Jau ziņots, ka Saeimas Juridiskā komisija pirms diviem gadiem noraidīja pie frakcijām nepiederošā deputāta Veiko Spolīša priekšlikumu likumdošanā noteikt dzimumneitrālu partnerattiecību institūtu.  Deputāts uzskatīja, ka līdz ar to priekšlikums neskar Satversmē paredzēto reliģiski civiltiesisko institūciju "laulība", kas ir savienība starp vīriešiem un sievietēm.

Priekšlikums paredzēja atjaunot Civillikumā 40.pantu, ka jebkuras divas fiziskas personas var nodibināt partnerību, kurai ir tādas pašas funkcijas kā laulībai, izņemot to, ka tajā var stāties tikai no 18 gadu vecuma, neparedzot 16 gadu izņēmumu, kā arī partnerību nevarēs noslēgt baznīcās.

Pusgadu vēlāk LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” sarīkoja politiķu aptauju, kas apliecināja - balsu šādai iniciatīvai varētu nebūt vispār. Latvijas politiķi aicina sabiedrību būt saprotošiem, izrādīt cieņu pret cilvēkiem ar citādu seksuālo orientāciju, taču tai pašā laikā kategoriski iebilst pret viendzimuma laulību legalizāciju.

Daudzi  politiķi, pamatojot savu viedokli, atsaucās uz Satversmes 110.pantu, kas nosaka, ka “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt