Abām “Brexit” sarunās iesaistītajām pusēm – Lielbritānijai un Eiropas Savienībai – ir pienācis laiks ķerties pie lietas. Šādu pārliecību, ierodoties Briselē uz sarunām ar Eiropas Savienības galveno “Brexit” sarunvedēju Mišelu Barnjē, paudis par “Brexit” atbildīgais britu ministrs Deivids Deiviss. Viņš paziņojis, ka turpmāko dienu sarunu galvenais uzdevums ir mazināt neskaidrību gan Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, gan citās Eiropas valstīs dzīvojošajiem britiem par viņu nākotni un tiesībām. Pēc Deivisa vārdiem, tieši šajā jautājumā ir nepieciešams sasniegt vislielāko progresu.
Eiropas Komisijas pārstāvji britu valdības izteiktos piedāvājumus līdz šim ir nosaukuši par nepietiekamiem, norādot, ka abu pušu starpā joprojām pastāv nopietnas domstarpības tieši jautājumā par Lielbritānijā dzīvojošo eiropiešu tiesībām. Mišels Barnjē ir atkārtoti uzsvēris: kamēr netiks atrisināts šis jautājums, kā arī jautājums par Lielbritānijas finansiālajām saistībām pret 28 valstu bloku un jautājums par Īrijas un Ziemeļīrijas robežu, – daudz gaidītās sarunas par Apvienotās karalistes un Eiropas Savienības tirdzniecību sākties nevarēs.
Kā norāda izdevums “The Guardian”, visticamāk, šīs nedēļas sarunu laikā Eiropas Savienības puse cer tikai uz pastāvošo domstarpību piefiksēšanu, nevis uz kādu konkrētu vienošanos panākšanu. Tāpēc
ar daudz lielākām cerībām tiek gaidītas sarunas augustā, kā arī samits oktobra beigās, kur tiks izlemts, vai sasniegtais progress ir pietiekams tirdzniecības sarunu uzsākšanai.
Eiropas Savienības līderu vidū valda bažas, ka šo progresu var kavēt nesaskaņas pašas britu valdības iekšienē. Piemēram, finanšu ministrs Filips Hemonds arvien aktīvāk rosinot atteikties no idejas par Eiropas muitas zonas pamešanu.
Tikmēr šajās dienās publicēti arī vairāki pētījumi, kuros konstatēts, ka “Brexit” atbalstītāji būtu gatavi upurēt brīvas pārvietošanās iespējas Eiropā apmaiņā pret pieeju Eiropas vienotajam tirgum. Trīs nedēļas pēc vēlēšanām sarīkotā “YouGov” aptauja pierāda, ka britu sabiedrība joprojām ir sašķelta. Ja, piemēram, 72% izstāšanās atbalstītāju imigrāciju uzskata par ļoti svarīgu, vai pat pašu svarīgāko jautājumu sarunās ar Eiropas Savienību, 74% palikšanas atbalstītājiem šis jautājums ir mazāk svarīgs vai pilnīgi mazsvarīgs. Grupas „Best for Britain” pārstāve Eluāza Todda paziņojusi, ka lielākais vairākums iedzīvotāju atbalsta pārvietošanās brīvību, ja tas ļauj viņiem pašiem saglabāt savas tiesības dzīvot, strādāt vai studēt ārvalstīs.
Savukārt Londonas karaļa koledžas, domnīcas “Rand” un Kembridžas Universitātes pētījumā norādīts, ka vēlētāji ne labprāt atbalsta valdības uzstādījumu “Brexit” sarunās, ka „nekāda vienošanās ir labāka par sliktu vienošanos”, dodot priekšroku daudz lielākiem kompromisiem.
Vēl viena aptauja ir pierādījusi, ka vairums britu būtu gatavi piedalīties vēl vienā referendumā par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb, pareizāk sakot, par “Brexit” vienošanās gala noteikumu apstiprināšanu. “Survation” rīkotā aptauja liecina, ka šādu referendumu atbalstītu 53 procenti iedzīvotāju.
Vēl aprīlī pret šādu referendumu iestājās 54 procenti britu.
Jau ziņots, ka pirms gada, jūnijā, Lielbritānijā sākās toreizējā premjerministra Deivida Kamerona priekšvēlēšanu kampaņā apsolītais referendums par turpmākajām attiecībām ar ES. Ar nelielu pārsvaru – teju 51,9% balsoja „par” izstāšanos, 48,1% – „pret”.
