Šis piemineklis atklāts tikai pirms pieciem gadiem, un to līdzfinansēja tieši Zedelgemas pašvaldība. Tēlnieka Gulbja piemineklis veltīts 12 000 latviešu leģionāru piemiņai, kuri pēc Otrā pasaules kara bija ieslodzīti nometnē pie Zedelgemas. Taču vēlāk tas izpelnījās pārmetumus par nacisma glorificēšanu un maija pēdējā dienā ir noņemts.
"Mēs jūtamies satriekti par to, kas ir noticis. Esam abižoti un šokēti, jo viss sākās ar labu partnerību. Tie bija zedelgemieši, kas nāca ar šādu priekšlikumu, ka piemineklis ir vajadzīgs (..). Bet notika pārvēlēšanas, nāca citi politiskie spēki pie varas," stāstīja okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētaja Dzintra Bungs.
Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvji sola darīt visu, lai piemineklis tiktu novietots tur, kur cieta latviešu leģionāri – nometnes teritorijā. Tur plānots izveidot vēstures taku un dabas parku, un šajā vietā beidzot būtu iespēja Eiropai plašāk skaidrot, kas bija leģiona karagūstekņi un kāda bija viņu loma Otrajā pasaules karā.
KONTEKSTS:
Ar orķestri un gājienu – tik svinīgi 2018. gada septembrī Beļģijas pilsētiņā Zedelgemā tika atklāts piemineklis "Latvijas stāvstrops brīvībai". Tas veltīts 12 000 latviešu leģionāru, kas pēc Otrā pasaules kara bija ieslodzīti nometnē pie Zedelgemas. Pieminekļa autors tēlnieks Gulbis skaidrojis, ka to veidojošās bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neuzbrūk, bet aizstāv savu stropu un brīvību.
Iniciatīva par šāda pieminekļa izveidi nāca no Zedelgemas pašvaldības, kas arī finansēja pusi no projekta summas. Otru pusi deva Latvijas Okupācijas muzejs, piesaistot šim mērķim ziedotāju līdzekļus. Pagājuši trīs gadi kopš pieminekļa uzstādīšanas, un tā pati Zedelgemas pašvaldība meklēja iespējas atbrīvoties no šī pieminekļa. Tas izpelnījies kreiso Beļģijas vēstures aktīvistu un politiķu pārmetumus par "nacisma glorificēšanu".
Latvijas vēstnieks Beļģijas Karalistē Andris Razāns maija beigās vērsās Beļģijas Ārlietu ministrijā ar diplomātisko notu, protestējot pret ieceri noņemt latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli "Latvijas stāvstrops brīvībai". Latvijas Ārlietu ministrijā skaidroja: šis piemineklis nav starpvalstu vienošanās subjekts, tomēr Latvijai nav pieņemami centieni pieminekli pārvietot bez Latvijas Okupācijas muzeja piekrišanas.
