Tikmēr Virdžīnijas štatā notiek gubernatora vēlēšanas, kas tiek uzskatītas par uzticības balsojumu arī pašreizējam prezidentam.
Kongresmeņi pieprasa izmaiņas plānā
Iespaidīgā 3,5 triljonu dolāru vērtā sociālās drošības tīkla un infrastruktūras atbalsta programma, kuru savas darbības pirmajā gadā piedāvājis ASV prezidents Baidens, ir pamatā viņa iekšpolitiskajai programmai, kura vairāk pazīstama ar saukli “Atjaunot vēl labāk”.
Šī programma paredzēja gan vērienīgus ieguldījumus zaļajās tehnoloģijās, ceļu un tiltu infrastruktūrā, kā arī paplašināja dažādas sociālās programmas. Taču nu jau vairākas nedēļas par šo plānu notiek aktīvas diskusijas ASV Kongresa apakšpalātā, vairākiem Demokrātu partijas kongresmeņiem pieprasot šajā plānā veikt nopietnas izmaiņas.
Vēl pirms došanās uz Eiropu Baidens apmeklēja ASV Kongresu, centās uzrunāt savas Demokrātu partijas biedrus un mēģināja viņus pārliecināt atbalstīt piedāvāto kompromisa variantu. No sākotnēji piedāvātajiem 3,5 triljoniem kompromisa variantā palikuši vien 1,75 triljoni dolāru, kas tāpat ir milzīga summa.
Joprojām nav pārliecības un pietiekama atbalsta tādiem jautājumiem kā recepšu medikamentu cenas samazinājums, nodokļu atlaides, veselības pabalsti, migrācija un citiem. Turklāt, ja vēl Kongresā šos likumprojektus demokrāti varētu atbalstīt bez liekām grūtībām, daudz problemātiskāka ir situācija Senātā.
Bažas par valsts parāda pieaugumu
Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem ir izrādījies Baidena partijas biedrs, senators no Rietumvirdžīnijas Džo Mančins. Pirmdien sasauktā preses konferencē viņš paziņoja, ka liberālo kolēģi mēģinājumi panākt viņa atbalstu likumprojektam nedarbojas un arī nedarbosies.
Lai arī Baidena administrācija vēlas, lai šis likumprojekts tiktu apstiprināts pēc iespējas ātrāk, cerams jau šonedēļ, Mančins uzsver, ka tā izstrādei ir nepieciešams laiks un, ja nepieciešams, ļoti daudz laika.
“Triju mēnešu laikā es esmu skaidri paudis savas bažas. Es neatbalstīšu tādu samierināšanās paketi, kas palielina sociālās problēmas un bezatbildīgi palielina mūsu 29 triljonus dolāru lielo parādu. Tā vien liekas, ka šis jautājums vispār nevienu neinteresē un neviens nevēlas par to runāt," secina Mančins.
"Es neatbalstīšu likumprojektu ar tik tālejošām sekām, ja nespēšu izprast tā ietekmi uz mūsu nacionālo parādu, ekonomiku un, pats svarīgākais, uz visiem amerikāņiem. Visiem ievēlētajiem politiķiem ir jāsaprot, par ko viņi balso un par to, kāda būs tā ietekme ne tikai uz viņa vēlētājiem, bet uz visu valsti kopumā.”
Pārbaudījums demokrātu popularitātei
Baltā nama pārstāvji gan ir pārliecināti, ka piedāvātais likumprojekts atbild uz Mančina jautājumiem, paužot cerību, ka tomēr izdosies vienoties. ASV Senātā pašlaik demokrātiem un republikāņiem ir pa 50 balsīm, bet šādos gadījumos viceprezidentes Kamalas Harisas balss nosver svaru kausus par labu demokrātiem.
Vēl vienu triecienu Baidenam otrdien varētu nest arī gubernatora vēlēšanas Virdžīnijas štatā. Tur demokrātu kandidāta Terija Makolifa iepriekš ļoti pārliecinošais pārsvars pār republikāni Glenu Jangkinu ir strauji mazinājies un tagad abu kandidātu izredzes uzvarēt ir ļoti līdzīgas.
Virdžīnijas štata vēlēšanas var nosūtīt ļoti nopietnu signālu par to, kā varētu attīstīties cīņa arī nākamā gada vidustermiņa vēlēšanās, jo šis balsojums parasti tiek saukts par referendumu, izvērtējot pirmo prezidenta darbības gadu. Demokrātu kandidāta zaudējums tiktu uzskatīts kā milzīgs trieciens Baidenam un signāls, ka vēlētāji sāk novērsties no prezidenta.