Uzrunājot ASV Kongresa Ārlietu komiteju, Nulanda trešdien paziņoja, ka Krievija ir izvietojusi kaimiņvalstī "tūkstošiem" savu karavīru.
Nulanda norādīja, ka Krievija iesūta Ukrainā militāro aprīkojumu. Viņa apgalvoja, ka kopš decembra Krievija ir iesūtījusi simtiem militārās tehnikas vienību, to skaitā tankus, bruņumašīnas, raķešu sistēmas un smago artilēriju.
Nulanda uzsvēra, ka Krievijas bruņotajiem spēkiem ir pašiem sava pamatīga komandstruktūra Ukrainas austrumos, viņi finansē, piegādā degvielu, kā arī vada un kontrolē karadarbību. Nulanda neprecizēja, cik daudz Krievijas karavīru ir Ukrainā, taču to esot tūkstošiem.
Līdz šim vairāki augsti ASV armijas virsnieki un izlūkdienestu vadītāji informējuši kongresu, ka Ukrainā ir vismaz 12 tūkstoši Krievijas armijas karavīru. Galvenokārt tās ir speciālo spēku vienības un modernā bruņojuma apkalpes.
Jau ziņots, ka Ukrainas armija 26.februārī sākusi smagā bruņojuma atvilkšanu no konflikta zonas valsts austrumos, kā to paredz 12.februāra „Minskas-2” vienošanās par Ukrainas krīzes noregulējumu.
Arī pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku līderi iepriekš saskaņojuši dokumentus par smagā bruņojuma atvilkšanu no sadursmes līnijas ar Ukrainas spēkiem un paziņoja, ka sāks bruņojuma atvilkšanu svētdien, 22.februārī, taču izpilde kavējās.
21.februārī notika arī gūstekņu apmaiņa, atbrīvoti 139 ukraiņu karavīri un 52 separātisti. Arī gūstekņu apmaiņu paredzēja Minskā 12.februārī panāktā vienošanās par 13 miera plāna punktiem. Tā paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Tomēr arī nedēļu pēc uguns pārtraukšanas no Ukrainas nepārtraukti pienāca ziņas par apšaudēm un bojāgājušajiem.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā.
