Ārvalstu mediji: Baltiju satrauc Krimas notikumu scenārijs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem un 2 mēnešiem.

Krievijas militārais iebrukums Ukrainai piederošajā Krimā satraucis Baltijas valstis, kas krīzes iespaidā tiecas iegūt Rietumu apliecinājumus par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības un suverenitātes garantēšanu krīzes situācijā, norāda ārvalstu mediji un komentētāji.

Baltijas valstu izjūtas par notiekošo Ukrainā spilgti apkopo Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites izteikums "Paldies Dievam, mēs esam NATO dalībvalstis!", norāda aģentūra "Reuters" un britu biznesa laikraksts "Fiancial Times".

Atsevišķi komentētāji tieši brīdina, ka pēc Gruzijas kara un iebrukuma Krimā nav šaubu, ka nākamais Krievijas agresijas mērķis būs Baltijas valstis.

"Padomju okupācijas gadi trim Baltijas valstīm ir iemācījuši aizbarikādēt durvis, tiklīdz Kremlis izdod rīkojumu militāristiem," raksta biznesa izdevums "Bloomberg".

Putina rīkojums sarīkot militārās mācības Baltijas pierobežā tikai nedēļu pēc spēku iesūtīšanas Ukrainai piederošajā Krimas pussalā satraucot Igauniju, Latviju un Lietuvu, kas lūdza un arī saņēma militāro atbalstu no NATO. ASV nekavējoties nosūtīja sešus iznīcinātājus uz Lietuvu, bet vēl 12 šonedēļ tiks izvietoti Polijā, norāda izdevums.

"Oxford Analytica" Eiropas lietu vecākais analītiķis Maikls Teilors aģentūrai "Reuters" pauda pārliecību, ka Krimas scenārija atkārtošana Baltijā ir maz ticama, jo Igaunija, Latvija un Lietuva ir NATO un Eiropas Savienībā (ES).

"Krievijas iebrukumam Baltijas valstīs ir daudz mazāks risks. Tas būtu reāls izaicinājums ASV un ES, un Rietumi nevarēto to ignorēt," sacīja analītiķis.

Tomēr Baltijas valstis vēlas, lai Rietumi paustu spēcīgu atbildi Maskavai, baidoties, ka Latvija, Lietuva un Igaunija būs nākamais Krievijas agresijas mērķis, ja Kremlis sajutīs diplomātiskas uzvaras garšu.

"[Krievijas rīcība] ir satraucoša visām tās kaimiņvalstīm, pat tām, kas ir NATO dalībvalstis. Krievijas līderi ir neparedzami," norādīja Eiroparlamenta deputāts un bijušais Lietuvas prezidents Vītauts Lansberģis.

Tikmēr bijušā ASV prezidenta Džimija Kārtera nacionālās drošības padomnieks un Austrumeiropas eksperts Zbigņevs Bžezinskis laikrakstam "Washington Post" norādīja, ka tālākā nākotnē daudz kas ir atkarīgs no tā, cik skaidri Rietumi vērsīsies pret "diktatoru Kremlī".

"Ja Ukraina tiks sagrauta, Rietumiem vienkārši noskatoties, tad kaimiņvalstu Rumānijas, Polijas un trīs Baltijas republiku jaunā neatkarība un drošība arī tiks apdraudēta," sacīja Bžezinskis.

"Putina bandītiskā taktika Krimas sagrābšanā parāda dažus soļus viņa plānošanas shēmā. Viņš jau iepriekš zināja, ka viņa maskēto iebrukumu atbalstīs Krimas krievu kopiena. Taču viņš nebija pārliecināts, kā reaģēs pussalā izvietotās Ukrainas armijas vienības, tāpēc viņš devās iekšā maskēts kā mafijas gangsteris. Nopietnas ukraiņu pretestības gadījumā viņš varētu atteikties no plāna un atkāpties," skaidroja eksperts.

"Taču viņa sākotnējā veiksme var iekārdināt viņu atkārtot šo ainu daudz tiešāk Ukrainas austrumu apgabalos. Veiksmes gadījumā tiktu izvērsta trešā fāze, kombinējot politiskos nemierus un Krievijas spēku palielināšanu, lai gāztu Kijevas valdību," sacīja Bžezinskis.

"Kopš Krievijas spēki sāka ieplūst Krimas pussalā ar aizbildinājumu, ka nepieciešams aizsargāt "krievvalodīgos tautiešus", bijušās padomju republikas situācijas attīstību vēro ar pieaugošu satraukumu," vēsta laikraksts "Seatle Times".

"Neskatoties uz vēsumu attiecībās, kopš PSRS sabrukuma pirms divdesmit gadiem pirmo reizi Krievijas spēki ir iebrukuši kādas Austrumeiropas nācijas teritorijā, un kaimiņvalstīs pieaug satraukums, ka tas ir sākums lejupejošam ceļam," raksta avīze, norādot, ka Putins jau nācis klajā ar apsūdzībām pret Poliju un Lietuvu "ekstrēmistu apmācībā", lai gāztu Janukoviču.

Reģiona eksperti nav pārliecināti par to, cik lielus militāros draudus rada Krievija, taču Maskavas aktivitātes vēro ar satraukumu.

Lietuvā ir salīdzinoši maza krievvalodīgo populācija - aptuveni 6%, līdz ar to Putina solījumi "aizstāvēt tautiešus" Lietuvā nerada tik lielu satraukumu kā Igaunijā un Latvijā, kur krievvalodīgo kopiena veido aptuveni 25% populācijas.

Viļņas Universitātes starptautisko attiecību un politisko zinātņu direktors Ramūns Vilipskausks skaidro, ka Krievijas militārie draudi Baltijas valstīm nav tūlītēji, taču Baltijas valstīm nepieciešams spert konkrētus soļus, lai nodrošinātos, ka tās spēs sevi aizsargāt nākotnē.

"Tas, ko Krievija dara Ukrainā, rada lielas izmaiņas Eiropas drošības arhitektūrā. Varbūt [Baltijas valstīm] nav tūlītēji militāri draudi, bet es uzskatu, ka Krievija turpinās palielināt savu militāro klātbūtni pierobežā un tas rada konkrētus riskus," skaidroja Vilipskausks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti