Pēc viņa sacītā, Baltkrievija vairs nav tā valsts, kāda tā bija, piemēram, pirms 26 gadiem. Lukašenko šobrīd faktiski ir OMON un Baltkrievijas birokrātijas, ne tautas prezidents. Kamēr OMON un birokrātijas struktūras atbalstīs Lukašenko prezidenta amatā, tik ilgi viņš arī tur būs.
Baltkrievijā notiekošajā, pēc Sprūda sacītā, var redzēt kādas līdzības ar to, kas notiek Venecuēlā. Pēc tam, kad par tās prezidentu kļuva Nikolass Maduro, kuru prezidenta amatā neatzina arī virkne pasaules valstu, Venecuēlā vērojams haoss, un Maduro arvien turas pie varas grožiem.
Sprūds izteica cerību, ka Baltkrievijas sabiedrības aktīvā kustība agri vai vēlu novedīs pie tā, ka Lukašenko atkāpjas no prezidenta amata.
Pašlaik ir daži būtiski jautājumi – cik ilgi sabiedrība varēs uzturēt protestus un tas, vai un kurā brīdī Aleksandru Lukašenko pametīs Baltkrievijas birokrātija.
Sprūds atzina, ka Baltkrievijas birokrātijas atbalsts Lukašenko prezidenta amatā ir ļoti svarīgs un to viņš nevar atļauties kritizēt. Ne velti viņš nesen apbalvoja 300 Iekšlietu ministrijas darbiniekus ar medaļām par nevainojamu dienestu.
Kā zināms, šis Lukašenko rīkojums parakstīts dažas dienas pēc tam, kad drošības spēki nežēlīgi apspieda protestus, kam sekoja plašas demonstrācijas, pieprasot saukt pie atbildības vainīgos, kas piekāva un aizturēja protestētājus.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā iedzīvotāji protestē pret šomēnes notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Saskaņā ar Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju, ilggadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%.
Eiropas Savienība (ES) neatzīst Baltkrievijā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātus. Tāpat ES ir gatava ieviest sankcijas pret personām, kuras atbildīgas par vardarbību Baltkrievijā un vēlēšanu rezultātu viltošanu.
