Patlaban frontē Austrumukrainā valda relatīvs miers, taču ANO prognozes par situāciju ir visai drūmas. Ziņojumā aprakstīta patvaļīga aizturēšana, spīdzināšana un cilvēku pazušana.
Par to galvenokārt atbildīgi prokrieviskie kaujinieki, taču dažos gadījumos arī Ukrainas varas iestādes.
Vienlaikus Ukrainas bruņotie spēki ziņo, ka armijas un arī civilie objekti joprojām tiek apšaudīti ar smagajiem ieročiem, kas, pēc separātistu iepriekšējiem apgalvojumiem, no karadarbības zonas esot atvilkti.
Tikmēr Amerikas Savienotās Valstis nolēmušas piešķirt 120 miljonus dolāru Ukrainas armijas apmācībām un aprīkojumam, informējis ASV vēstnieks Ukrainā Džefrijs Peijets.
Pēc viņa vārdiem, vienīgais jautājums, kas vēl tiek apspriests, – vai palīdzībā vajadzētu iekļaut arī ieročus.
Jau vēstīts, ka Ukrainas armija 26.februārī sākusi smagā bruņojuma atvilkšanu no konflikta zonas valsts austrumos, kā to paredz 12.februāra „Minskas-2” vienošanās par Ukrainas krīzes noregulējumu.
Arī pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku līderi iepriekš saskaņojuši dokumentus par smagā bruņojuma atvilkšanu no sadursmes līnijas ar Ukrainas spēkiem un paziņoja, ka sāks bruņojuma atvilkšanu svētdien, 22.februārī, taču izpilde kavējās.
Sestdien, 21.februārī notika arī gūstekņu apmaiņa, atbrīvoti 139 ukraiņu karavīri un 52 separātisti. Arī gūstekņu apmaiņu paredzēja Minskā 12.februārī panāktā vienošanās par 13 miera plāna punktiem. Tā paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Tomēr arī nedēļu pēc uguns pārtraukšanas no Ukrainas nepārtraukti pienāca ziņas par apšaudēm un bojāgājušajiem.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā.
