Afgāņu sievietes netic talibu solījumiem ievērot viņu tiesības

Pēc radikālā grupējuma “Taliban” atgriešanās pie varas Afganistānā pieaugušas bažas par sieviešu nākotni šajā valstī. Daudziem atmiņā ir talibu iepriekšējais valdīšanas posms, kad sievietēm bija aizliegts piedalīties politiskajā un ekonomiskajā dzīvē. Pēdējo 20 gadu laikā Afganistāna ir sasniegusi milzīgu progresu sieviešu tiesību jomā. “Taliban” paziņojis, ka atļaus sievietēm strādāt un mācīties, tomēr reti kurš tic šiem solījumiem.

Afgāņu sievietes netic talibu solījumiem ievērot viņu tiesības
00:00 / 05:52
Lejuplādēt

“Taliban” iepriekšējo reizi Afganistānu pārvaldīja pirms vairāk nekā 20 gadiem – laikā no 1996. līdz 2001. gadam. Toreiz ultrakonservatīvais grupējums valstī ieviesa stingrus islāma likumus jeb šariatu. Tie paredzēja ne tikai publisku nāvessoda izpildi un rokas nociršanu par zādzību, bet arī līdz minimumam samazināja sieviešu lomu sabiedrībā.

Talibu valdīšanas laikā sievietēm bija aizliegts apmeklēt skolas un universitātes, kā arī strādāt un ieņemt amatus valsts administrācijā. Viņas varēja iziet ārpus mājām tikai ģimenes vīriešu pavadībā. Par laulības pārkāpšanu sievietes varēja sodīt ar nāvi, nomētājot ar akmeņiem.

Pēc talibu režīma krišanas sieviešu stāvoklis Afganistānā ievērojami uzlabojās. 2003. gadā vidusskolu apmeklēja tikai 6% afgāņu meiteņu, bet 2017. gadā – 39%, liecina Pasaules Bankas dati. Aptuveni trešdaļa no studentiem valsts un privātajās universitātēs ir sievietes.

Pieauga arī sieviešu līdzdalība sabiedriskajā dzīvē, arvien vairāk sieviešu ieņēma politiskus amatus un iesaistījās uzņēmējdarbībā. Līdz 2019. gadam vairāk nekā 1000 afgāņu sieviešu bija nodibinājušas savus uzņēmumus. Izmaiņas Afganistānas konstitūcijā panāca to, ka parlamenta apakšpalātā vismaz 27% deputātu bija sievietes.

Viņu vidū bija arī Farzana Kočaja. Pēc “Taliban” atgriešanās pie varas politiķe baidās par savām tiesībām strādāt un brīvi izteikties. Viņa uzskata, ka afgāņu sievietēm jābūt gatavām vienam no diviem notikumu attīstības scenārijiem.

“Viens scenārijs ir šāds. Ja viņi rīkosies tā, tad tas būs labi. Ja viņi neliegs mums apmeklēt skolu un universitāti, strādāt, bet noteiks mums atsevišķus ierobežojumus. Otrs scenārijs ir tāds, ka viņi sievietes pilnībā izraus no sabiedrības. Viņi pateiks: “sēdiet mājās” vai “ejiet skolā līdz tādai un tādai klasei, vai līdz tādam un tādam vecumam”. Tas ir sliktākais iespējamais scenārijs, un sievietes Afganistānā tam nespētu pretoties. Man ir grūti to pieņemt. Tu izaudz ar savas valsts karogu, ar vērtībām, kurām tu ļoti tici, bet vienā dienā kāds atnāk un atņem to visu,” Kočaja sacīja ziņu aģentūrai “Reuters”.

“Taliban” vadība šonedēļ paziņoja, ka sieviešu tiesības Afganistānā ievēros saskaņā ar afgāņu paražām un islāma likumiem, taču sīkāk nepaskaidroja, kā tas izpaudīsies. Sievietēm atļaušot strādāt un mācīties, kā arī iesaistīties valdības darbā. 

“Afganistānas Islāma Emirāts uzskata, ka sievietes bija galvenie upuri vairāk nekā 40 gadu ilgajā krīzē Afganistānā. Tāpēc mēs nevēlamies, lai sievietes arī turpmāk būtu upuri. Afganistānas Islāma Emirāts ir gatavs nodrošināt sievietēm vidi, kurā viņas varētu strādāt un iegūt izglītību. Saskaņā ar islāma likumiem un mūsu kultūras vērtībām sievietēm ir jābūt pārstāvētām valdības struktūrās,” paziņoja “Taliban” pārstāvis Enamulla Samangani.

Publiskajos paziņojumos grupējums vairs neiebilst pret sieviešu izglītošanu, taču vietējie cilvēktiesību aktīvisti ziņo, ka daudzos “Taliban” iepriekš kontrolētajos rajonos meitenēm ir aizliegts turpināt mācībās pēc pubertātes sasniegšanas.

Savukārt atsevišķās provincēs “Taliban” kaujinieki ieradušies uzņēmumos un iestādēs, lai aizturētu tur strādājošās sievietes. Bruņotie vīrieši aizveduši sievietes mājās un piekodinājuši viņām neatgriezties darbā. Viņu amatu varot ieņemt šo sieviešu ģimenes locekļi vīrieši.

Paštana Durani vada nevalstisko organizāciju, kas palīdz meitenēm un sievietēm iegūt izglītību Kandahāras provincē Afganistānas dienvidos. Pēc tam, kad talibi pagājušajā nedēļā ieņēma provinces galvaspilsētu, viņa bija spiesta slēpties. Sieviete baidās no grupējuma atriebības.

Durani satrauc, kas notiks ar meitenēm, kurām viņas vadītā organizācija ir palīdzējusi.

“Mani mazāk satrauc tas, ka viņas ir mācījušās pie manis, bet vairāk tas, kāda būs viņu nākotne, ja viņas pārtrauks ticēt sev un saviem sapņiem.

Man ir vienalga, ja meitenēm būs jāmācās pagrīdē, man ir vienalga, ja kādam ir nepieņemama viņu izglītošana, bet man ir svarīgi, lai viņām būtu tiesības iegūt izglītību.

Mani kolēģi no daudzām meitenēm ir dzirdējuši, ka viņu sapņiem un mērķiem vairs nav nekādas jēgas. Viņas to atkārto atkal un atkal, viņas dzīvo ar šo domu, un tas mani satriec. Cik daudzām meitenēm nāksies atteikties no saviem sapņiem un mērķiem tikai tāpēc, ka vīrieši cīnās par varu? Šajā karā meitenes zaudē savus mērķus, sapņus un ambīcijas,” Durani sacīja intervijā raidsabiedrībai ''ABC News''.

Afganistānas Izglītības ministrijas budžetu gandrīz pilnībā veido ārvalstu donoru, tostarp Pasaules Bankas, piešķirtie līdzekļi. Ja talibi nepildīs savu solījumu atļaut meitenēm un sievietēm iegūt izglītību, tad Afganistāna šo finansējumu zaudēs, apgalvo vietējie aktīvisti.

Atsevišķas rietumvalstu valdības un nevalstiskās organizācijas paziņojušas, ka to turpmākā sadarbība ar Afganistānu būs atkarīga no “Taliban” darbiem.

Tikmēr Afganistānas galvaspilsētas Kabulas ielās ir pamanāmas izmaiņas. Arvien vairāk sieviešu ārpus mājām iziet tērpušās tradicionālajās galvassegās burkās, kas pilnībā aizsedz seju. Tirgotāji apgalvo, ka pēdējās dienās pieprasījums pēc burkām ir audzis tik strauji, ka to cena ir sasniegusi luksusa preču līmeni.

KONTEKSTS:

Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad pēc 11. septembra terora aktiem Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija, lai likvidētu teroristu grupējuma "Al Qaeda" bāzes. Kopš tā laika "Taliban" regulāri veica uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.

ASV prezidents Džo Baidens bija apņēmies pabeigt ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz 2021. gada 31. augustam. ASV vadīto starptautiskās koalīcijas spēku atkāpšanos savā labā izmantoja "Taliban", kas atguva kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem. 15. augustā "Taliban" bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu, tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi "Taliban" kontrolē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt